Reģions, kurš tiek saukts par tūkstoš ezeru valstību, ir pazīstams arī ar skaistajām upēm. Neskartā daba pievelk tūristus ne tikai vasarā. Lielo Mazurijas Ezeru Valstība ir arī slēpotāju „sapņu zeme”. Mazuru rajonā un uz Suvalku rajona robežām sniegs guļ no decembra līdz aprīļa beigām. Slēpot var Goldapa apkārtnēs.

Reģions ļoti diferencēts un interesants etniskajā, kultūras un reliģijas ziņā. To apdzīvo ne tikai poļi, bet arī baltkrievi, lietuvieši un mazākajā ziņā ukraiņi. Dažos ciemos pie robežas ar Baltkrieviju dzīvo Tatāri – islama piekritēji, bet Suwalki apkaimē – vecticībnieki. Te ir vairākas baptistu svētnīcas. Daudzajos ciemos palika ebreju kultūras pieminekļi, kuri agrāk apdzīvoja šīs teritorijas. Galvenie reģiona objekti ir četri dabas parki.

Vislielākā vojevodiste platības un iedzīvotāju ziņā. Vojevodistes galvaspilsēta ir arī valsts galvaspilsēta ir visvairāk apciemotā vieta Polijā. Tā ir daudzu starptautiskā mēroga kultūras pasākumu un izstāžu vieta. Varšavas svarīgākie apskates objekti – Karaļa Pils, Lazienku un Wilanowas pilis, Vecpilsētas komplekss un Nezināmā Kareivja Kaps – tā ir Polijas tūristiskā vizītkarte. Starptautiskā nozīme ir arī pilsētai Zelazowa Wola, kurā piedzima Frideriks Šopēns. Mazovijā saglabājās daudz skaisto muižu, st.c. Tulowice, Gluchy, Czarnolas, Sucha. Tiešajā Varšavas tuvumā atrodas Kampinoski Dabas Parks, kurš spēlē galvaspilsētas zaļo plaušu lomu.

Piejūras robežā ir skaistās kāpas, plašās plāžas, garie sēkļi, jūras izcelsmes ezeri un arī klifi. Reģions īpaši ir pazīstams ar saviem piejūras kūrortiem. Ar savu neparasto arhitektūras un kultūras pieminekļu skaistumu pievelk tūkstošgadīgā Gdaņska un Malborka, kura ir ierakstīta UNESCO Pasaules Mantojuma Sarakstā. Reģiona vizītkarte ir arī pazīstamie festivāli: Starptautiskais Dziesmas Festivāls Sopotā un Starptautiskais Erģeļmūzikas Festivāls Gdaņskas katedrā.

Šis atraktīvais reģions ietver vēsturiskās Kujavu, daļu no Nadwislanskie Pomorze, ziemeļ-austrumu Wielkopolska un dobžiņas zemju teritorijas. Te atrodas pilsētas ar daudziem vēstures un kultūras pieminekļiem: Bydgoszcz, Grudziadz, Wloclawek, Chelmno un Toruņa – viens no visvērtīgākajiem urbanistiskajiem kompleksiem Polijā, ierakstīta arī UNESCO Pasaules Kultūras un Dabas Mantojuma Sarakstā. Tās ir teritorijas, uz kurām dažu gadsimtu laikā pārklājās poļu un krustnešu ietekme, kura iespaidoja daudzu aizsardzības rakstura viduslaiku būvju parādīšanos. Caur Kujawsko-pomorskie vojevodisti iet daļa no Piastu Ceļa ar pazīstamiem objektiem: Biskupinas pilsētas paliekām, romāņu stila baznīcām Strzelno un Krušvicas Peļu Torni.

Skaists reģions ar neskartu dabu un daudzām vēsturiskām pilsētām. Tūristus pievelk burvīgie Roztocze dabas skati un tīrie Polesie Lubleskie ezeri. Vojevodistes teritorijā (Puławy un Kozłówka) atrodas skaistie piļu-parku ansambļi, gleznotāju pilsēta – Kazimierz Dolny, poļu renesansa pērle – Zamość un slavens kūrorts Nałęczów. Vojevodistes galvaspilsēta – Lublin, reģiona centrs ar daudziem vēstures pieminekļiem un slavenu pils kapliču. Vienīgā savā veidā ir zirgu audzētava Janow Podlaski.

Šis ir reģions ar neapstrīdāmajiem tūristiski-novadpētnieciskajām īpašībām. Vēsture atstāja te savas pēdas, kuras sasniedz senos laikus. Te var sastapt viduslaiku piļu paliekas, brīnišķīgās sakrālās celtnes, pilis, skaistās muižas, koka pareizticīgo un katoļu baznīcas. Tas ir reģions, kurā poļu un ukraiņu vēsturiskie ceļi ir ļoti cieši saistīti. Arhitektūras pieminekļi un muzeji ir koncentrēti viduslaiku pilsētās, tādās kā: Przemysl, Sanok, Krosno, Rzeszow, Jaroslaw, Przeworsk, Lancut vai arī Lezajsk. Visvērtīgākie arhitektūras pieminekļi ir piļu-parku kompleksi Lancutā un Krasiczyn pilsētās, kā arī koka baznīcas Haczow un Radruz.

Dabas vienreizīgums, ainavas, unikālie arhitektūras pieminekļi un vērtīgie minerālo ūdeņu avoti, kļuva par iemeslu malopolskie vojevodistes lielajai tūrisma un ārstnieciski-relaksāciskajai nozīmei. Te atrodas visvērtīgākais kultūras pieminekļu komplekss – Krakova – īpaša vieta poļu pilsētu starpā. Malopolskie vojevodistē atrodas arī Tatri, ar Polijas ziemas galvaspilsētu Zakopane, Pieniny un visaugstākās Beskidu daļas. Te atrodas arī pāvesta Jāņa Pāvila II dzimtā vieta – Wadowice.

Tas ir viens no tūristu iecienītākajiem un populārākajiem reģioniem Polijā. Vojevodistes centrā atrodas Swietokrzyskie Kalni. Tie rada mežainas kalnu grēdas, kuras tiek atdalītas viena no otras ar plašām, plakanām ielejām. Pievelk noslēpumainām alas, pazemes trases, brīnišķīgās vietas pastaigām ar kājām. Kielecka zemes neparastās ainavas ir vienmēr inspirējušas rakstniekus un māksliniekus. Šīs zemes vēsture ir atainota arhitektūras un kultūras pieminekļos. Īpaši vērtīgās agrāko rūpniecības objektu un seno darbarīku paliekas, pat līdz 5000 gadu vecas.

Reģions izvietots Polijas centrālajā daļā. Tā tiek asociēta ar vairākiem tekstilrūpniecības centriem, kuri tika nodibināti XIX un XX gs. mijā. Šī reģiona dzīve tika aprakstīta Vladislava Reymonta grāmatās „Apsolītā zeme” un „Dzimtcilvēki”. Lodzas reģions ir arī augstākās klases kultūras pieminekļu pilns. Tūristu lokā populāri ir: Nieborow, Arkadia un Lowicz. Starptauskās nozīmes arhitektūras piemineklis ir Sulejowas klosteru komplekss, vai Boguszyce baznīca, kura ir viena no visvērtīgākajiem koka arhitektūras objektiem Polijā. Reģiona galvaspilsēta arī ir atraktīva pilsēta. Ar savu neparasto burvīgumu Lodza var pateikties secesijai, bet slavenā Piotrkowska iela ir aizpagājušā gadsimta arhitektūras anklāvs. Pilsētas vizītkarte ir populārā filmu skola un saistīta ar to Lodzas Slavas Aleja, kā arī muzejs ar mūsdienīgās mākslas kolekciju. Lodzas reģions ir arī pazīstams ar savu lovičas folkloristisko kultūru, kura ir bagāta ar koka arhitektūru.

Vojevodistes lielākās novadpētnieciskās vērtības ir Slaski Beskid, Zywiecki Beskid un Krakovas-Čestohovas Augstienes skaistā daba, kā arī interesanti arhitektūras pieminekļi: fantastiskas un neparastās piļu paliekas Ērgļu Ligzdu Ceļā (Szlak Orlich Gniazd) un Jasna Gora – galvenā svētceļošanas vieta Polijā. Par tūristiem interesantu atrakciju var kļūt arī brauciens pa Czarny Pstrag štoļņu Tarnovas Kalnos.

Tā ir vismazākā no nesen radītajām vojevodistēm – gandrīz četras reizes mazāka par Mazowieckie vojevodisti. Tās teritorijā līdzās pastāvē dažādas kultūras: poļu, kā arī mazākumtautību – čehu, ukraiņu un vislielākā – vācu. Tūristus gaida skaistās vēsturiskās pilsētas: Paczkow, Nysa, Brzeg, Opole. Vojevodistes galvaspilsēta ir slavena ar saviem poļu dziesmas festivāliem. Pievelk arī Opavas kalnu daba un visdažādākie folkloristiskie festivāli. Ir vērts zināt arī to, ka šis ir viens no vissiltākajiem reģioniem Polijā.

Reģions ar milzīgajām kultūrvērtībām, Polijas valsts dibināšanas sākumposmi atrodas tieši te. Pazīstams ar saviem arhitektūras pieminekļiem ,no Piastu dinastijas laika vēstures pieminekļiem līdz cīņai ar ģermanizāciju. Tādi vēstures pieminekļu kompleksi, kā Poznaņa, Gniezno vai Kalisz pieder pie visvērtīgākajiem mūsu valstī. Pirmo Piastu laika vēstures pieminekļi, vairāki desmiti romāņu baznīcu un daudzas seno pilsētu paliekas atgādina par poļu valsts sākumiem. Brīnišķīgās rezidences, tādas kā Czerniejewo, Rogalin vai Racot ir ļoti populāras tūristu vidū. Ja pie tā visa pieliksim klāt muzejus (arī brīvdabas muzejus), kuru ir īpaši daudz Wielkopolskie vojevodistē, var redzēt, ka reģions var ļoti interesēt novadpētniekus. Visvairāk apciemots tiek Piastu Ceļš. Tas ir 115 km. garš un ved no Poznaņas caur Ostrow Lednicki un Gniezno uz Trzemeszno, Strzelno un Kruszwica. Vojevodistes galvaspilsēta ir pazīstama ar vairākiem izstāžu un gadatirgu pasākumiem.

Reģions ar milzīgajām kultūrvērtībām, Polijas valsts dibināšanas sākumposmi atrodas tieši te. Pazīstams ar saviem arhitektūras pieminekļiem ,no Piastu dinastijas laika vēstures pieminekļiem līdz cīņai ar ģermanizāciju. Tādi vēstures pieminekļu kompleksi, kā Poznaņa, Gniezno vai Kalisz pieder pie visvērtīgākajiem mūsu valstī. Pirmo Piastu laika vēstures pieminekļi, vairāki desmiti romāņu baznīcu un daudzas seno pilsētu paliekas atgādina par poļu valsts sākumiem. Brīnišķīgās rezidences, tādas kā Czerniejewo, Rogalin vai Racot ir ļoti populāras tūristu vidū. Ja pie tā visa pieliksim klāt muzejus (arī brīvdabas muzejus), kuru ir īpaši daudz Wielkopolskie vojevodistē, var redzēt, ka reģions var ļoti interesēt novadpētniekus. Visvairāk apciemots tiek Piastu Ceļš. Tas ir 115 km. garš un ved no Poznaņas caur Ostrow Lednicki un Gniezno uz Trzemeszno, Strzelno un Kruszwica. Vojevodistes galvaspilsēta ir pazīstama ar vairākiem izstāžu un gadatirgu pasākumiem.

Reģions ar lielajiem mežu masīviem un vairākiem ezeriem. Lieliski piemērots cilvēkiem, kuri izvēlas ūdens sporta veidus, medības un zivju ķeršanu. Lielākie meži ir gāršas: Drawska, Gorzowska, Notecka un Lubuska, kā arī sili: Dolnoslaskie un Zielonogorskie. Šie meži aizņem ap 50% no vojevodistes platības. Šī ir vojevodiste ar vislielāko mežu platību. Vispopulārākie ūdens sporta veidu centri atrodas pie ezeriem un ir situēti Lagow, Lubniewice, Niesulice un Slawa. Reģiona vizītkarte – kultūrpasākumi Lagowas Filmu Vasara un Vīnogu Vākšanas Svētki Zielona Gora pilsētā.

Baltijas Jūras piekraste pieder pie visbiežāk apciemotajiem reģioniem Polijā, tātad šī ir viena no visinteresantākajām vojevodistēm. Tā piedāvā atpūtu piejūras peldētavās un pie skaistajiem ezeriem, ārstēšanas pakalpojumus slavenajos ārstnieciskajos kūrortos, agrotūrismu, ūdens sportus un jāšanu ar zirgiem. Zachodniopomorskie vojevodistē ir viena no vislabākajām valstī nakšņošanas bāzēm. Īpaši tūristus pievelk piejūras kūrorti, bet arī dabas parki, skaistie dendroloģiskie dārzi (Glinna, Przelewice), kā arī vairāki vēsturiskie objekti, no kuriem visslavenākie atrodas Kamieniec Pomorski, Stargard Szczecinski, Kolobrzeg un Ščecinā. Ļoti labā līmenī ir attīstīta pasažieru prāmju satiksme. Galvenā komunikācijas artērija ir E28 šoseja, kura ved paralēli jūrmalai no Ščecinas caur Koszalin uz Slupsk, Lebork un Gdynia uz Pomorskie vojevodisti.