Karaļa pils ir visbiežāk Varšavā apmeklētais vēstures piemineklis. Te bija Mazovieckas kņazu rezidence, bet no XVII gadsimta sākuma – Polijas karaļu rezidence. Apmēram 300 gadu šeit darbojās parlaments. Pils mūros 1791. gada 3. maijā tika pieņemta 3. maija konstitūcija

Karaliskā Pils Vāvelē bija kopš gadsimtiem sabiedriskās dzīves politiskais un kultūras centrs. Šeit bija Piastu, Jagiellonu un Vāzu rezidence. Pirmā (X/XI gadsimtā) bija romāņu stila ēka ar kolizejam līdzīgu svētnīcu, vēlāk (XI-XII gadsimtos) romāņu stila celtne, kas bija domāta dzīvošanai un aizsardzībai.

Malborkas pils tika būvēta gandrīz divus gadsimtus. To sāka būvēt kopā ar pilsētas nocietinājumiem, kas ar pils kompleksu veidoja vienu veselumu. Būvdarbi sākās 1275. gadā un to pirmais etaps turpinājās līdz XIV gadsimta sākumam.

Pils atrodas klinšainā apvidū, kuru sauc par Janowskiego Kalnu, uz dienvidiem no ciemata Ogrodziniec. Pirmās nocietinājuma celtnes no zemes un koka, šeit tapa jau Boleslawa Krzywoustego laikā. Tikpat varbūtīgi, ka pirmie nocietinājumi tika būvēti uz blakus kalna Birow. Mūra celtne šeit tapa Kaziemierz Wielki laikā, vai arī mazliet agrāk.

Mirovas pils kopā ar Bobolickas pili veido vienreizēji skaistu dabas ainu, kas atrodas uz divu kilometru garas klinšu grēdas. Karalis Kaziemierz Wielki, veidojot austrumu nocietinājumus, XIV gadsimta kopā ar Bobolices pili, tuvumā uzcēla vienstāvu mūra nocietinājuma celtni.

Pirmās ziņas par pirmo aizsargceltni, kas te tika uzbūvēta no koka, nāk no 1241.gada. Aizsargceltni pie Sajnas upes uzbūvēja krustneši, kas iekaroja šo vietu, kur agrāk atradās seno prūšu apmetne. Līdz mūsu dienām pilsētā ir saglabājusies Varmijas bīskapu pils (XIV-XVI gs.).

Kętrzyn atrodas Polijas ziemeļos - Warminsko-mazursie vojevodistē. Šī vieta bija apdzīvota jau no seniem laikiem. Kādreiz šajā vietā atradās seno prūšu pilsēta Bartow.

Książ atrodas Polijas dienvidu -rietumos, pilsētas Walbrzych teritorijā uz klinšainas kraujas. Šajā vietā, visos laikos tika veidotas nocietinājuma pilsēta, kuras vietā 1288-1292 gados Bolko I Svidnicas firsts uzbūvēja pili. Līdz 1388. gadam pils piederēja Svidnicas – Javoras firstiem, bet vēlāk firsta Bolko II atraitnei Agneškai.

Pirmās ziņas par šo pili nāk no 1537.gada. Pirmo bastionu šajā vietā uzbūvēja Piotrs Firlejs 1526-1537 gados visticamāk, ka iepriekš šeit jau bija kaut kāda fortifikācijas celtne. No sākuma to laiku cietoksnis aizņēma to pašu teritoriju, kādu tas aizņem šodien. Firleju pils kopumā ir pielāgota esošam teritorijas reljefam.

Uz klinšaina kalna (588 v.j.l.) atrodas pilsdrupas. XIII gadsimtā uz šīs klints atradās no koka būvēts nocietinājums, kurā noslēpās Boleslaw Stydliwy kopā ar savu sievu Kingu, bēgot no tatāriem. XIII/XIV gadsimtu mijā ziemeļu daļā tika apaļais tornis. Neilgi pēc tam, visticamāk Kazimierz Wielkiego laikā, apkārt tika izbūvēta akmens nocietinājuma mūris ar sienu biezumu līdz 2 m.

Krasiczynas renesanses pils skaitās viena no labākajām Polijā. Pils atrodas zemienē, San upes labajā krastā un tās perimetrs apraksta četrstūri ar četriem torņiem katrā no ārējiem stūriem. Katram no torņiem ir savs nosaukums: Dievīgais ar kupolu, Pāvesta ar attiku pavesta kroņa izskatā, Karaliskais ar sešiem maziem tornīšiem un muižnieku uz kura ir skatlaukums.

Uz klinšaina kalna (588 v.j.l.) atrodas pilsdrupas. XIII gadsimtā uz šīs klints atradās no koka būvēts nocietinājums, kurā noslēpās Boleslaw Stydliwy kopā ar savu sievu Kingu, bēgot no tatāriem. XIII/XIV gadsimtu mijā ziemeļu daļā tika apaļais tornis.

Laņcutas pils tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajām magnātu rezidencēm Polijā. Tā tika celta, izmantojot iepriekš (1610.- 20.g.) būvēto celtni, 1629.- 41.g. par godu Staņislavam Ļubomirskim. Pēc 1683.g. ugunsgrēka pili pārbūvēja Tilmans no Gamerenes. 18. un 19.gs. mijā pēc Pjotra Aignera projekta tā tika pamatīgi pārbūvēta un izvērsta par pils rezidenci.

Niedzicas ciemats šajā vietā atradās jau XIII gadsimtā, bet XIV gadsimta sākumā bija, kopā ar visu spisku zemi no Magiras līdz Dunajcam, Kokoša no Bžovicas īpašums. 1320.gadā daļu savas zemes viņš pārdeva brālim Janovam. Starp pārdotām zemēm bija arī Ņedzica. Pārdošanas dokumentos nebija nekādu ziņu par pili, no tā var secināt, ka pils vēl nebija uzbūvēta vai arī Kokošins atstāj to, lai kontrolētu apkārtējo teritoriju.