POZNAŅA

Cilvēki šo vietu apdzīvoja jau pirms pāris tūkstošiem gadu. IX gadsimtā uz pussalas (tagad šo vietu sauc par Tumskas salu) starp Vartas un Cibinas upēm izveidojās nocietināta apmetne, kura Mieška I valdīšanas laikā blakus Gniezno pildīja galvaspilsētas funkcijas. 966. gadā te uzcelta pirmā baznīca, 968. gadā šeit tika dibināta pirmā Polijas bīskapija. Katedrā 992. gadā tika apglabāts Mieška I, bet 1025. gadā Boleslavs Hrabrijs. Līdz XII gadsimtam te izveidojās vairākas nocietinātas apmetnes: Vidējā, kura izveidojās uz Sv. Voiceha un Sv. Martina pakalniem, apmetne pie Sv. Gotarda baznīcas , kuras vietā 1253. gadā tika dibināta pilsēta ar kopējo platību 20 ha (tagadējā vecpilsēta), agrāk Przemisl I uzbūvēja kalnu. No 1829. gada līdz 1839. gadam prūsi šeit uzbūvēja papildus nocietinājumus, parādījās Citadele, kas tika apbūvēta XIX gadsimta otrajā pusē. 1918. gadā šeit ieradās Ignacijs Paderevskis, kurš no viesnīcas “Bazar” balkona uzrunāja cilvēku pūli, kas sastāvēja no 50000 cilvēkiem. Nākošā dienā sākās Lielā Polijas sacelšanās. No 1919. līdz 1939. gadam sākās intensīva pilsētas attīstība. Okupācijas laikā no pilsētas tika deportēti 40000 iedzīvotāju un daudzi tika nošauti. No 1945. gada 22. janvāra līdz 23. februārim norisinājās Poznaņas atbrīvošanas cīņas, kuru laikā tika sagrauti 55% pilsētas ēku. Īsā laikā pilsēta tika atjaunota. 1947. gadā tika atklāta pirmā pēc kara Starptautiskā izstāde Targi Poznanskie. 1947. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniedza pusmiljonu.
VĒSTURISKĀS VIETAS
Tūristi apskatu pārsvarā sāk no Tirgus Laukuma, kura dominējošā celtne ir Rāts. Tur ir gotiska stila fragmenti, bet kopumā ēka ir pārbūvēta renesanses stilā 1550.-55. gados. Īpašu uzmanību piesaista ēkas priekšējā fasāde, kas veidota no daudzām arkām. Iekšā tagad atrodas Poznaņas Vēstures Muzejs. No skaistajām renesanses istabām īpaši atšķiras Atdzimšanas Zāle. Blakus rātsnamam atrodas kauna staba kopija, oriģināls (1535. g.) atrodas muzejā, un strūklaka (1776.g.). Uz dienvidiem no rāts atrodas dzīvojamās mājas (XVI gadsimts) ar ļoti šaurām un augstām fasādēm. Pretī rātsnamam atrodas ēka Waga Miejska, tā ir 1958.-60. gadu rekonstrukcija, kas ir kopija 1890. gadā nojauktajai renesanses stila būvei. Blakus atrodas divas modernas mājas, vienā atrodas Armijas Wielkopolki Muzejs, otrajā atrodas izstāžu zāle.
Apkārt tirgum atrodas gotiska, renesanses, baroka un klasicisma stila ēkas. Tirgus rietumu daļā atrodas Dzialinsku pils, kas uzbūvēta 1773.-76. gados vēlā baroka stilā, bet stūrī atrodas renesanses stila Gurkuvu pils, kas būvēta 1548. gadā ar skaistu iekšējo pagalmu. Pilī atrodas arheoloģiskais muzejs.
Iela, kas atiet no šī stūra, aizved līdz vienai no vērtīgākajām baznīcām – Sv. Stanislava baznīcai. Tā ir viena no skaistākajām baroka celtnēm Polijā. Uzcelta 1651.-1732. gados. Baznīcas iekšējais aprīkojums tāpat ir baroka stilā. Te atrodas Šimona Čehoviča glezna no 1756. gada. Glezna atrodas galvenajā altārī. Blakus baznīcai atrodas jezuītu klosteris. Ēka uzbūvēta 1701.-33. gados.
Šajā pilsētas daļā vēl ir divi vēsturiski objekti: Bernardiktu baznīca, sākotnēji uzcelta 1473. gadā gotiskā stilā, bet XVIII gadsimtā pārbūvēta baroka stilā ar diviem torņiem; monumentālā Bożego Ciała baznīca, ārpuse ir gotiskā stilā, bet iekšējais aprīkojums baroka stilā. Šo baznīcu dibināja Vladislavs Jagiella.
Tirgum pretējā pusē (Zamkova iela) atrodas Przemislava Kalns ar pilsētas nocietinājumu fragmentiem un pili. Pils celtniecība notika XVIII gadsimtā uz veciem gotiska stila pagrabiem. Tagad šeit atrodas muzejs. Netālu atrodas Franciskāņu baznīca (1728. gads) ar bagātīgu baroka stila iekšējo apdari. Tāpat tuvumā atrodas pilsētas galvenais laukums – Brīvības laukums. Blakus laukumam atrodas Račinsku Bibliotēkas ēka (1829. gads). Tāpat blakus atrodas Tautas muzejs, kurā var apskatīt Jana Mateikas, Jozefa Helmonskiego, Jacka Malčevskiego, Jozefa Mehoffera, Kossakova, Gierimskih, kā arī Claude Monte un Glukaša Cranacha Vecākā gleznas.
Sv. Vojceha pakalnā, šai vietā Sv. Vojcehs ir uzkavējies, atrodas divas baznīcas: sv. Vojceha baznīca; Baso Karolitu baznīca un klosteris.. Sv. Vojceha baznīcas uzcelta XV gadsimtā, palielināta izmēros XVI gadsimtā, bet XVII gadsimtā ieguva vēlā renesanses stila jumta kori. Galvenajā altārī atrodas skulptūru grupa no XVI gadsimta sākuma. Pretī atrodas Baso Karmelitu klosteris un baznīca, kas tika uzcelti 1658.-87 gados. Uz sv. Vojceha pakalna nogāzes atrodas Zaslużonych Wielkopolan kapsēta un monumentāls piemineklis Armijai “Poznań” (1982. gads).
Blakus piemineklim, pārejot zem dzelzceļa viadukta uz Citadeles rajonu, Armijas “Poznań” alejā atrodas Krievu Varoņu kapsēta (5829 kritušie) un piemineklis par godu šiem kareivjiem, atklāts 1945. gadā. Blakus atrodas franču gūstekņu (1870.-71.g.) un krievu gūstekņu (no I Pasaules kara laikiem) kopējais kaps. Uz austrumiem no Krievu Varoņu kapsētas atrodas Poļu Varoņu kapsēta. Te ir apglabāti vācu terora, 1939. gada bombardēšanu upuri, kā arī tie poļi, kas krita Citadeles cīņās 1945. gadā.
Uz austrumiem no Vecā Tirgus, Vartas labajā krastā, atrodas Tumskas sala. Tā ir Poznaņas vissenākā daļa. Šajā daļā dominē monumentāla gotiska stila, no akmens bluķiem būvēta sv. Pētera un Pāvela katedrāle (XIV gasimts). Rekonstruēta pēc sagraušanas II Pasaules Kara laikā. Pirmā baznīca šajā vietā atradās jau 968. gadā, nākošā XI gadsimtā. Katedrālei ir divi torņi. Torņos ir ieeja pagrabā, kur var apskatīt iepriekš minēto divu baznīcu fragmentus. Baznīcas iekšpusē atrodas 15 kapličas, kuras tika uzbūvētas XIII-XIX gadsimtos. Katedrāles galā atrodas Zelta Kapliča. Tās tagadējais izskats ir no 1834.-41. gadu veiktas pārbūves. Iekšā ir bizantijas stils ar Tomaša Oskara Sosnovsiego sarkofāgu, kas sedz Mieška I atliekas.
Blakus katedrālei atrodas NMP baznīca, kas tika uzcelta 1431.-48. gados. Iekšējais aprīkojums nāk no 1954.-56. gadiem. Uz kolonām atrodas XV gadsimta skulptūras. Tapat uz šīs salas atrodas arhibīskapa pils, kas tika te uzcelta XV gadsimtā. Pils bija vairākkartīgi pārbūvēta. Blakus NMP baznīcai atrodas Psalteria – vēlās gotikas stilā būvēta māja (1518. gads).
Blakus Tumskas salai uz Cibinas upes otra krasta atrodas Srodka – no XIII gadsimta tā bija patstāvīga pilsēta, tagad Poznaņas rajons. Īpašu uzmanību pievērš sv. Malgožatas baznīca, kas uzcelta XIII gadsimtā, pārbūvēta XIV gadsimtā un līdz mūsu dienām ir saglabājusi savu gotisko stilu. Iekšējais aprīkojums ir rokoko. Blakus atrodas Filipīnu klosteris no XVIII gadsimta. Tālāk uz austrumiem atrodas sv Jana Jeruzolimskiego baznīca. Būvēta XII gadsimtā netālu no Maltanskas ezera. Tiek uzskatīts, ka šī baznīca ir viena no pirmajām romāņu stila baznīcām, kas tika būvētas no ķieģeliem.
Tūristiem interesants objekts Poznaņā ir liela siltunīca (palmarnia), kas atrodas Lazaža rajona parkā, un tiek uzskatīta par vienu no lielākām Eiropā (uzbūvēta 1929 gadā, vēlāk pārbūvēta).Te var sastapt vairāk nekā 700 tropisko augu.