Agrā viduslaiku periodā
šeit atradās nocietināta apmetne. Lokālās privilēģijas piešķira
krustneši 1233. gadā (tagadējai Vecajai pilsētai). XIII gadsimtā
krustneši te uzbūvēja savu pili, bet 1264. gadā uz austrumiem no pils
tka nodibinata Jauna pilseta. 1454. gadā pilsetas abas daļas
apvienojās vienotā iplsētā, bet līdz mūsu dienām var redzēt divas
neatkarīgas pilsētu urbanizacijas sistēmas: ar tirgus laukumu Vecajā
pilsētā un Jaunajā pilsetā. 1454. gadā notika sacelšanās, kas bija
vērsta pret krustnešiem, kā rezultatā pilsēta tika pievienota polijai.
No XVI līdz XVII gadsimtam novērojams pilsētas kultūras un reliģijas
(gan katoļu, gan luterāņu), ka arī ekonomiskas attīstība. XVIII
gadsimtā iestajās pilsētas ekonomikas pagrimums uz kura fona vērojama
liela garīgā attīstība. 1752. gadā dibināta Toruņas Zinātnieku
Biedrība. Pēc Polijas II sadales Toruņa tiek iekļauta Prūsijas
sastāvā, vienīgi 1807.-15. gados piederēja pie Varšavas Kņazistes.
1878.-92. gados Toruņā tika pārveidota par cietoksni, tās apkārtnē
tika uzbūvēti 15 forti un 100 dažāda veida nocietinājumu. 1920. gadā
Toruņa atkal ir Polijas sastāvā. II Pasaules kara laikā Toruņas
apkārtnē tika izveidotas vairākas soda nometnes priekš pārceļotajiem,
gūstekņiem un pat 10 zemnometnes Stutthofas koncentrācijas nometnei.
VĒSTURISKĀS VIETAS
Pilsētas vecā daļa atrodas Vislas upes labajā krastā. Upes kreisajā
krastā atrodas Dibu pils drupas un galvenā dzelzceļa stacija. Pilsēta
ir saglabājies viduslaiku izvietojums un pāris simtu arhitektūras
pieminekļu, galvenokārt gotisko un baroka stila. Pilsētas panorāma,
kas paveras no Vislas kreisā krasta uz labo krastu, nav daudz
izmainījusies no viduslaikiem: sava vietā atrodas pilsētas
nocietinājuma ķieģeļu mūri, gotiskie māju jumti un baznīcu torņi.
Vecās pilsētas rātsnams ir viens no pazīstamākajiem viduslaiku
arhitektūras pieminekļiem Eiropā. Tieši šeit apstājās, braucot cauri
pilsētai, daudzi maonarhi. Rātsnams tika uzcelts 1391.-99. gados,
daļēji izmantojot iepriekšējās būves mūrus no XIII gadsimta. Rātsnams
ir gotiska stila celtne ar četriem stūriem, iekšējo pagalmu un torni.
Ēkas ārējo malu izmēri ir 44 un 52 metri. Pirmajā stāvā atrodas
gotiska stila zāles, tai skaitā – Tiesas Zāle, Karaliskā Zāle,
Savienības Zāle. Portāli ir baroka stila un renesanses stilā. Rātsnamā
atrodas Toruņas Novada Muzejs. Rātsnama torņa augstums ir 40 metri.
Augšā atrodas skatu laukums. Zem rātsnama atrodas “Pagrabs zem Eņģeļa”
(Piwnica pod Aniołem). Celtnes priekšā atrodas piemineklis M.
Kopernikam, kas ir pilsētas vizītkarte, autors ir F. Tiecka.
Apkārt tirguslaukumam atrodas senatnes arhitektūras pieminekļi-mājas.
Vērtīgākā no tām ir māja “Zem Zvaigznes”, kurā atrodas Toruņas Novada
Muzeja Tālo Austrumu nodaļa, ka arī vienlaicīgi notiek vairākas
izstādes. Celtne uzcelta XIV gadsimtā, ģenerāli pārbūvēta XVII
gadsimtā, kas rezultātā radīja vienreizēju baroka stila celtni Toruņā.
No 1495.-96. gadiem par mājās īpašnieku bija Fillipo Buonaccorsi –
itāļu humanists. Bagātīgi rotāta fasāde ļoti labi izceļas uz citu māju
fona. Svēta gara baznīca (Tirgus rietumu daļā) agrāk bija
evanģēlistiska. Baznīca ir būvēta baroka stilā 1754.-56. gados. Fasāde
no tirgus puses daļēji ir aizsegta ar torni, kas šeit uzcelts XIX
gadsimta beigās. Iekštelpu griesti ir ļoti augsti. Baznīcas durvis ir
baroka stila no koka, radītas 1756. gadā, iekšējais baznīcas
aprīkojums ir rokoko.
Viesnīca “Zem Trīs Kroņiem” atceras daudzus valdniekus, kuri
pagodināja ar savu ierašanos šo pilsētu: karaliene Marija Kazimieža;
karalis Augusts Mocnijs, cars Pētris I.
Gotiska stila baznīca NMP (tirgus ziemeļ-rietumu daļā) būvēta 1557. –
1724. gados ilgu laiku bija luterāņu. Tagadējā ēka ir trešā šajā
vietā, tika uzbūvēta XIV gadsimtā, ar iekšējo telpu griestu augstumu
27 m. Altāris ir baroka stila, izveidots 1731.-33. gados. Zāles
ziemeļu daļā ir atjaunots karalienes Annas Vazuvnas mauzolejs.
Toruņa ir viena no Polijas bagātīgākajām pilsētā kultūrvēsturisko
pieminekļu jomā. Vērtīgākie atrodas vecajā pilsētā. Vairākos gadījumos
tās ir mājas, kas atrodas ar kori uz ielu ar augstu priekšnamu no
frontes, ar parādes telpu stāvā un noliktavām augšējos stāvos,
pakapienvieda jumta korēm. Ka piemēru var minēt ēkas Kopernika ielā
15. un 17.. Otrā māja tiek saukta par Kopernika māju, jo tieši šeit
viņš piedzima, tagad te atrodas Toruņas Novada Muzeja filiāle. Tur
atrodas viduslaika Toruņas pilsētas liels makets.
Masīva sv. Jana Kristītāja un sv. Jana Evanģēlista katedra dominē pār
Vecās pilsētas pievislas daļu. Šajā baznīcā tika kristīts Mikolajs
Koperniks. Baznīcas griesti ir trīsdaļīgi un to augstums ir 28 metri.
Iekštelpā pa malām atrodas kapličas. Katedras tornis nepaceļas daudz
vairāk virs baznīcas jumta. Svētnīcas būvdarbi sākās 1207. gadā un
turpinājās līdz pat XV gadsimtam. Pārtraukumi bija pēc ugunsgrēka
1351. gadā, un pēc vecā torņa sabrukšanas 1406. gadā, tagadējais ir
būvēts 1407.-33. gados. Ap 1430. gadu sākās pēdējā celtniecības fāze.
Griesti tika pacelti līdz tagadējam augstumam 28 m. Baznīca atrodas
daudz gotisku un vēlas gotikas mākslasdarbu. Viens no vērtīgākajiem ir
Mojžeša krūšutēls no 1390. gada. Baznīcas iekšejais aprīkojums ir
baroka. Baznīcas tornī atrodas viens no lielākajiem zvaniem Polijā,
kurš nāk no apmēram 1500. gada. Zvana vidusdaļa ir 217 cm. Zvana
nosaukums ir “Tuba Dei” (Dieva Taure”.
Tuvāk Vislas upei atrodas Polijā vislabāk saglabājusies noliktavas ēka
no XIV gadsimta otras puses. Ēka būvēta no ķieģeļiem un tas jumta kore
ir pakāpienveida. Liela daļa pilsētas nocietinājumu mūru, kas kādreiz
bija apkārt visai pilsētai, ir saglabājusies līdz mūsu dienām.
Piemēram, visa mūra daļa, kas stiepjas gar Vislu. Šī mūra daļa tika
uzcelta XIV gadsimtā un tajā ir četri torņi, no kuriem
vispazīstamākais ir Līkais tornis. Vartovnias tornis (XIII gadsimts)
tika savā laikā apvienots ar ēku “Dwór Mieszczańskie”. Līdz mūsu
dienām ir saglabājušies trīs vārti: Klasztorna, Żeglarska, Mostowa.
Pilsētas mūri aizved līdz krustnešu pils (XIII gadsimts) drupām. Pils
tika nojaukta 1454. gadā, Toruņas iedzīvotāju sacelšanas laikā. Līdz
mūsu dienām ir saglabājies pagrabs, daļa pirmā stāva sienu un neliela
daļa no otrā stāva sienām. Arheologi veica izrakumus un izpēti pils
drupās 1958.-66. gados. Pagrabtelpās tagad ir izstāde “Toruņas
vēsture” un “Pils vēsture”.
Blakus Vecajai pilsētai atrodas Jaunā pilsēta, kura nav tik daudz
kultūrvēsturisko pieminekļu ka Vecajā pilsētā. Jaunajā pilsētā
vērtīgākais piemineklis ir liela sv. Jakuba bazilika. Tās būvi uzsāka
krustneši 1309. gadā, bet pabeidz 1340. gadā. Bazilika ir būvēta no
ķieģeļiem gotikas stilā . XIV-XV gadsimtos tās abās malās tika
piebūvētas divas rindas ar kapličām. Galvenais altāris nāk no 1731.
gada un ir baroka stilā. Baznīcas torņa augstums ir 49 m. Baznīcas
iekšā ir daudz XIV un XV gada gotikas gleznas.
Jaunas pilsētas tirgus laukumā atrodas (Laukuma vidū) evanģēlistiskā
baznīca. Apkārt laukuma atrodas mājas viena no kurām ir māja “Zem
Lauvas” (aptieka no 1624. gada) un jauka ēdnīca (mūsdienās kafejnīca)
“Zem Gudra Priekšauta”, kur labi baroja jau no XV gadsimta.
Arheoloģiskais muzejs atrodas trijās mājās no XVI-XVIII gadsimtiem.
Vislas upes otrajā krastā, tuvu no ceļa tilta, atrodas Dibovsku pils
drupas. Pils tika uzcelta 1425.-54. gados pēc Vladislava Jagiellas
rīkojuma, lai kontrolētu krustnešu darbību Toruņā. Pils sagraušanu
sāka Zviedri, bet vēlāk prusaki un Napoleona armija to pavisam
sagrāva. Mūsdienās te ir mazsvarīgas pilsdrupas.
Toruņa fotogrāfijās:
|