VROCLAVA

Vroclava ir viena no vecākajām pilsētām Polijā. Ap 990. gadu Vroclava kopā ar visu Slonsku tika pievienota Mieška I valstij. 1000. gadā tika nodibināta bīskapija, kas ietilpa Gņezno arhibīskapijā. Pilsētas tiesības Vroclava pirmo reizi ieguva 1226. gadā. 1241. gadā pilsētu izpostīja tatāri. Pilsētas vecākā daļa atrodas uz Tumskas salas Oderas upē, kas mūsdienās ir savienota ar sauszemi. Sākumā te atradās nocietināta apmetne, vēlāk tika uzbūvēta pils, tagad šeit atrodas katedra. Pēc 1241. gada te izveidojās tagadējā vecpilsēta. 1335. gadā beidzās Piastu dzimta, kas valdīja Vroclavas kņazistē, tad Slonska kļuva par Čehijas sastāvdaļu. 1526. gadā Slonska kopā ar Vroclavu nokļuva Habsburgu pārvaldē. Nemitīgu pilsētas attīstību apstādināja Trīsdesmitgadu karš (1618.-48. g.), kā arī XVIII gadsimta kari, kuru rezultātā Vroclava nonāca Prūsijas sastāvā. 1939. gadā pilsētā dzīvoja 639000 iedzīvotāju. Izpostīšanu pilsēta piedzīvoja 1939. gadā – 50000 liels vācu karavīru garnizons no 11. februāra līdz 6. maijam aizstāvēja Vroclavu pret krievu armijas uzbrukumiem. Aizstāvēšanas laikā gandrīz visa pilsēta bija pārvērsta drupās.
VĒSTURISKĀS VIETAS
Vecpilsētas tirgus laukums, kurš tika izveidots 1241. gadā, ir ar imponējošiem izmēriem: 1755 212 metri. Pa laukuma ārējo perimetru atodās mājas, kas vairumā gadījumu ir uzbūvētas pēc kara, dažām no tām ir gotiska stila fragmenti. Laukuma vidū atrodas rāts un dzīvojamo māju komplekss. Rāts tika uzbūvēta 1327.-1504. gados un līdz mūsu dienām ir saglabājusi savas gotiskās formas. Tā tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām viduslaiku būvēm Eiropā. Ēka sastāv no trim daļām, kurām virsū ir atsevišķi jumti. Uzmanību piesaista tipiski gotiskajam stilam bagātīgi dekorēta fasāde un astronomiskais pulkstenis (ap 1580. g.), kura kvadrātiskais vairogs ir ar malu garumu 4,1 metrs. Torņa ( 66 m augsts) augšējā daļa ir renesanses stilā. Virs ieejas, baroka stila portālā no 1615. gada, ir redzams Vroclavas ģerbonis, kurš tika piešķirts pilsētai 1530. gadā. Rātsnama iekšējās telpas ir bagātīgi dekorētas. Tagad šajās telpās atrodas Vēstures muzejs, kurā var apskatīt ekspozīcijas, kas veltītas Vroclavas pilsētas vēsturei, kā arī pilsētas ģerboņi. Pirmajā lielajā zālē – Mešanskas Zālē (Sīkpilsoņu zāle) velves ir no 1615 gada, Sondova Zāle (tiesāšanas zāle) ir gotiskas, zvaigžņotas velves no XV gadsimta ar centrālo kolonnu pa vidu. Renesanses portāls no 1528. gada ved no tās uz Izbu Radnih. Lielākā rāts zāle – Vielka Sala (Lielā zāle), saukta par Bruņinieku zāli. Tās velves ir gotiskas arhitektūras paraugs no XV gadsimta otrās puses.
Tirgus laukuma ziemeļrietumu ārējā daļā atrodas divas mājiņas. Mazāko, renesanses stila mājiņu, sauc par Jasiu, bet lielāko, baroka stila mājiņu, sauc par Malgosiu. Mājiņas savā starpā ir savienotas ar baroka stila vārtiem, kas būvēti 1728. gadā, un ved līdz monumentālai, gotiska stila Sv. Elžbetas baznīcai, kuras torņa augstums ir 83 metri. Tagadējā, šai vietā būvēta, trešā pēc kārtas, svētnīca tika celta XIV-XV gadsimtos. No 1525. gada līdz 1945. gadam tā bija luterāņu baznīca. II Pasaules Kara postījumi šo baznīcu neskāra, tomēr to piemeklēja ugunsgrēki 1971. un 1976. gados. Iekšā baznīcā atrodas vislielākā sīkpilsoņu kapaplākšņu kopa. Pavisam šeit ir 370 kapaplākšņu, kuras galvenokārt nāk no gotikas, renesanses un baroka laikiem. Blakus galvenajam baroka stila altārim (1653. g.) atrodas gotisks akmens sakramentārijs (15 metrus augsts) no 1453.-55. gadiem.
Blakus tirgum atrodas nākošā monumentālā Sv. Marijas Magdalēnas baznīca. Tagad tā ir poļu katoļu Baznīcas katedra. Būvdarbi sākti 1342.-60. gados iepriekšējās svētnīcas vietā. 1945. gadā tika nopostītas velves un jumti. Restaurācija tika veikta 1947.-53. gados. Ap 1546. gadu baznīcas dienvidu sienā uztaisīts romāņu stila portāls, kas nāk no nojauktās (1529. g.) Benediktīnu baznīcas, kas atradās šajā Olbiniā. Tas tiek uzskatīts par visskaistāko romāņu stila portālu viduslaiku Eiropā. Tika uzbūvēts 1150.-75. gados ar ļoti lielu franču kultūras ietekmi. Baznīcas iekštelpa sastāv no trim daļām, vidējā no kurām ir augstākā. Šeit atrodas renesanses stila marmora ambona no 1410. gada, kā arī daudz kapaplākšņu no gotiskā laikmeta līdz pat XVIII gadsimtam.
Dominikāņu laukumā atrodas nākošā gotiskā stila Sv. Vojceha baznīca, kura tika uzbūvēta XIII-XV gadsimtos. Iekšpusē ir saglabājušies XV gadsimta fresku fragmenti, kā arī ļoti vērtīgā XVIII gadsimta baroka stila Česlava Odrovonča, kurš 1226. gadā nodibināja šeit dominikāņu klosteri, kapliča. Bagātīgais kapličas iekšējais aprīkojums ir pretstatā baznīcas pieticībai. Kapliča ir pārsegta ar kupolu, tajā ir bagātīgas dekorācijas. Centrālo vietu aizņem baroka stila sarkofāgs, uz kura ir attēlotas 24 Česlava dzīves ainas.
Nedaudz tālāk no tirgus atrodas Arhitektūras muzejs. Tas ir izveidojies Berardinu baznīcā un klosterī (XV gadsimta 2. puse). Iekšpuse ir vēlā gotiskā stilā. Tur ir apskatāmas arhitektoniskas detaļas un fragmenti, kā arī divi Vroclavas pilsētas maketi, kas parāda pilsētu viduslaikos un XIX gadsimtā. Blakus atrodas viena no Vroclavas atrakcijām – Raclavickas Panorāma. Te tiek atainota kauja pie Vroclavas, kas notika 1794. gadā 4. aprīlī starp Polijas karaspēku, kuru vadīja T. Kosciuško, un krieviem. Panorāma tika radīta Ļvovā 17 mēnešu laikā 1893.-94. gados, kur tā atradās līdz 1944. gadam. Mākslinieku grupas vadītāji bija Jans Stika un Vojcehs Kasaks. Bildes izmēri ir 114 metru apkārtmērā un 15 metru augsta. Tagadējā ēkā to var apskatīt kopš 1985. gada. Tuvumā atrodas Pasta un Telekomunikāciju muzejs, kurā var apskatīt lielāko pasaulē Polijas pastmarku kolekciju.
Tāpat šajā pilsētas daļā, bet tuvāk Oderai, atrodas neorenesanses stila ēka (1883.-86.g.), kurā ir izvietojies Tautas Muzejs. Tas ir mākslas muzejs, kurā var apskatīt Slonskas tēlnieku akmens skulptūras no XII-XVI gadsimtiem, XIV-XIX gadsimtos radītos mākslas darbus, poļu mākslu (Canaletta, Bacciarella, Matejkas, Grottgera, Malčevska gleznas no XVII-XX gadsimta).
Blakus bīskapa Nankiera laukumam atrodas pāris sakrālās ēkas, piemēram, sv. Vinsenta gotiskā stila baznīca un sv. Marijas baznīca. Pats interesantākais ir sv. Klāras baznīca un Ursulanku klostera komplekss. XIII gadsimtā divdaļīga tirgoņa māja tika pārbūvēta divās savā starpā saistītas baznīcas: sv. Klāras un sv. Jadvigas Slonskas baznīcās. 1693.-99. gados veiktās pārbūves piešķīra visam kompleksam baroka stila iezīmes, bet sv. Jadvigas Slonskas baznīca pārveidota par kapliču – Vroclavas Piastu Mauzoleju. Šeit atrodas gotiskā stila Henrika III, V, VI kapenes, pēdējais bija Vroclavas pēdējais valdnieks. Tāpat šeit atrodas sudraba urna ar kņazienes Karolīnas sirdi, kura nomira 1707. gadā. Viņa bija šīs dinastijas pēdējā pārstāve.
Tuvāk Oderai atrodas baroka stila Krustnešu klostera ēka. Kopš 1946. gada te atrodas Ossolineumas bibliotēka, kas ir trešā lielākā bibliotēka Polijā. Šeit atrodas grafikas un manuskriptu vērtīgākie darbi.
Tuvumā atrodas Vroclavas Universitātes galvenā ēka. Šo monumentālo baroka stila celtni uzbūvēja 1728.-48. gados jezuīti, kas uz šejieni pārcēla savu skolu, kura 1811. gadā tika pārveidota par universitāti. Fasādes garums no Oderas puses ir 171 metrs, bet virs tās paceļas tornis, kura galā ir novietots globuss. Iekšpusē ir daudz zāļu ar baroka stila arhitektūru. Pati skaistākā ir Leopoldīnu Aula – viena no visskaistākajām baroka stila zālēm Polijā. Tā tika izveidota XVIII gadsimta pirmajā pusē.
Pie universitātes dienvidu spārna pieguļ liela (50,5 metru gara) baroka stila universitātes Jēzus Vārda baznīca. Tā ir jezuītu baznīca, kas uzcelta 1686.-98. gados. Baznīcas iekšpuses aprīkojums ir monumentāls, baroka stilā.
Ejot no vecpilsētas uz katedru, tiek šķērsots dzelzs tilts (1861. gads), kas ved uz Piaskovu Salu. No tālienes te redzama NMP Piasku baznīca. Tās garums ir 78 metri, platums – 25 metri, bet augstums 41 metrs līdz jumta korei. Baznīca tika uzcelta 1334.-1425. gados kā ķieģeļu celtne, kas sastāv no vienāda augstuma trim daļām. Ievērojami sagrauta 1945. gadā. Restaurēta. Baznīcas dienvidu daļā, kas nāk vēl no pirmās baznīcas, kas atradās šajā vietā. Lielais gotiska stila altāris nāk no XV gadsimta.
Tumskas tilts ved uz tumskas Salu, bijušā sala (XIX gadsimtā tika aizbērts Oderas upes vecs atzarojums). Tā ir Vroclavas vecākā daļa. Uzreiz aiz tilta atrodas sv. sv. Pētera un Pāvela baznīca no XV gadsimta. Tuvumā atrodas romāņu stila XIII gadsimta sv. Marcina baznīca, bijušā pils kapličā. Pārbūvēta gotiskā stilā. Kara laikā baznīcas svētku norises te notika poļu valodā. 1968. gadā blakus baznīcai tika atklāts piemineklis pāvestam Janam XXIII.
Drusku tālāk, pie baznīcas laukuma paceļas nākošā monumentālā, gotiskā būve – Svētā Krusta baznīca (augšējā) un sv. Bartolomeja baznīca (apakšējā). Kompleksa kopējais garums ir 66 metri, augstākā torņa garums ir 69 metri. Pirmo svētnīcu kā dzimtas mauzoleju šeit uzcēla Henriks IV Probus 1288.-95. gados. Blakus daļas tika piebūvētas 1320.-50. gados. Visu kompleksu 1945. gadā sagrāva bumbas sprādziens. Rekonstrukcijas darbi ilga 6 gadus. Augšējās baznīcas ieejā atrodas 1360. gada portāla ārējā daļa, kura ataino Svēto Trīsvienību, kā arī dibinātājus – Henriku IV un viņa sievu Matildi. Galvenajā altārī gotisks triptihs no XV gadsimta, kurš uz šejieni tika pārnests no citas baznīcas.
Ejot tālāk pa Katedras ielu, garām klasicisma bīskapu pilij (1795.-1802. g.), nonāk līdz gotiskai sv. Jana Kristītāja baznīcai. Tā ir ceturtā pēc kārtas celtne, kas te tika būvēta kopš 1000. gada. Šī būve ir pirmā pilnīgi gotiskā stila būve Polijā. Baznīcas daļas un Mariackas kapliča tika uzbūvēta XIV gadsimtā. Pārējās kapličas tika būvētas līdz XVII gadsimtam. Imponējošais tornis nāk no XV gadsimta. 1946. gadā tika sākti rekonstrukcijas darbi. Torņa rekonstrukcija pabeigta tikai 1991. gadā un tā augstums ir 96 metri.
Trīs skaistas kapličas piebūvētas no austrumiem (ieeja pa tā saucamo apvedceļu). Pirmajā no tām, sv. Elžbetas, ved baroka stila portāls ar kapličas dibinātāja – Vroclavas arhibīskapa Frederika, krūšutēlu. Kapliča tika uzbūvēta 1684. – 1700. gados un ir itāļu meistaru darbs. Iekšā tāpat atradās itāļu meistaru darbi, bet kopums ir baroka mākslas darbi. Blakus šai kapličai atrodas Mariackas kapliča, kas ir daudz vecāka. Uzbūvēta 1354.-61. gados, dibinātājs – Vroclavas bīskaps Pžeclavs, kura marmora sarkofāgs atrodas kapličas vidū. Nākošā ir elektorska kapliča. Tā ir viena no skaistākajām baroka stila būvēm Vroclavā. Tika uzbūvēta 1716.-24. gados. Kapliču sedz kupols.
Blakus katedrai ziemeļu virzienā atrodas sv. Idziego baznīca, visvecākā funkcionējošā baznīca Vroclavā. Uzcelta romāņu stilā XIII gadsimtā. Ir saglabājies romāņu stila portāls, otrs portāls jau ir renesanses stilā.
Kanonina iela ved uz Botānisko Dārzu, kas tika dibināts 1811.-16. gados Oderas aizbērtajā vietā. Dārzs aizņem 4,5 ha lielu teritoriju un tajā atrodas dabas muzejs, bet siltumnīcā – lielākā kaktusu kolekcija Polijā.
Grunvaldzkas tilts celtniecības laikā (1910. gadā) bija pats garākais vanšu tilts Eiropā, un līdz šai dienai tas ir garākais tilts Polijā. Te ir labs skatu punkts uz Oderu un gotiskām baznīcām, kas atrodas uz salas. Blakus atrodas akadēmiskā pilsētiņa, kas radās te pēc II Pasaules kara. Kara laikā vācu armijas štābs 1945. gada martā nojauca dzīvojamo rajonu, lai izveidotu kara lidlauku. Būvniecības laikā zem bumbu sprādzieniem gāja bojā 13000 cilvēku.
Cits, uzmanības cienīgs objekts ir Hala Ludova, kuru uzbūvēja vācieši 1913. gadā, kā Tautas Kaujas pie Lipskas 100-gadei veltītās izstādes ēka. Ēkas diametrs ir 130 metri, bet augstums 42 metri. To sedz kupols ar 65 metru diametru un augstumu 23 metri.
Vroclavā atrodas lielākais Polijā zooloģiskais dārzs (31,3 ha), dibināts 1865. gadā. Šeit atrodas 5300 dzīvnieku, 680 šķirņu.