Uz klinšaina kalna (588 v.j.l.) atrodas pilsdrupas. XIII gadsimtā uz šīs klints atradās no koka būvēts nocietinājums, kurā noslēpās Boleslaw Stydliwy kopā ar savu sievu Kingu, bēgot no tatāriem. XIII/XIV gadsimtu mijā ziemeļu daļā tika apaļais tornis. Neilgi pēc tam, visticamāk Kazimierz Wielkiego laikā, apkārt tika izbūvēta akmens nocietinājuma mūris ar sienu biezumu līdz 2 m. Akmens nocietinājuma mūris dalīja pili divās daļās – augšējo pili, un vidus pili. Tornis atradās vidējā pilī, bet augšējā pilī viss caur gar rietumu mūri tika uzbūvēts dzīvojamais korpuss. Vidus pils austrumu mūri, netālu no torņa, tika izvietoti pils vārti. Tajos laikos pils bija karaļu īpašums, un raugoties no tā aspekta, ka pils atradās pierobežas joslā, tā tika iekļauta piļu kompleksā, kuras pildīja valsts aizsarg funkcijas no dienvidiem. Šajā pilī atradās šī reģiona karaļa pilnvarotā rezidence.
XV gadsimtā notika pils kārtējie paplašināšanas darbi, kuru rezultātā tika uzbūvēta pils vārtu tornis uz ceļa, kas ved uz pili, ka arī, otrā rinda aizsarg mūra pils austrumu daļā, iekļaujot jaunuzbūvēto vārtu torni. Jaunie vārti atradās pils dienvidu daļā.
Pils modernizācijas laikā, kas notika XVI gadsimtā, pils tuvākā teritorija arī tika apjozta ar aizsarg mūri tā veidojot apakšējo pili. Vidējās pils nopostītā torņa vietā tika izveidota saimniecības ēka. Pirms XVII gadsimta otrās puses pēdējos pārbūves darbus šeit realizēja starosta Jan Baranowski, kurš modernizēja nocietinājumu sistēmu, paplašināja dzīvojamo korpusu augšējā pilī, kā arī saimniecības ēkas apakšējā pilī. Toreizējais tornis pie iebraukšanas vārtiem tika pārbūvēts un pielāgots artilērijas vajadzībām.
1651.gadā pili ieņēma sacēlušies zemnieki, kurus vadīja Aleksandrs Kstka Niepierski. Pirmais mēģinājums Poļu armijai pili ieņemt, beidzās neveiksmīgi. Pēc neilga laika bija veikts otrais pils ieņemšanas mēģinājums, kurš bija veiksmīgs. Pils tika ieņemta, bet dumpinieki tika sodīti ar nāvi.
Zviedru ekspansijas laikā 1655 gadā Jans Kazimierz šajā pilī atstāja kroņa dārgumus pats aizbraucot uz Glogowkas pili.
Vēlāk šeit arī tika veikti būvdarbi, bet tie galvenokārt bija remontdarbi. XVIII gadsimtā pils nonāca drupās un toreizējā Austrijas valdībā pili izlika uz pārdošanu. Pēc ugunsgrēka 1795.gadā vislabāk ir saglabājies pils tornis. 1819.gadā pili iegādājās Drohojevski.
XX gadsimtā šeit tika uzsākti konservācijas darbi, kuri turpinās arī mūsdienās. Pils ir atvērta tūristiem apskatei.
Šodien Czorstinas pils ir pazīstams redzes punkts uz Tatriem, Penīniem un Gorcu. Mūsdienās pils atrodas Czorstinas līča krastā. Čorsstinas līcis ir izveidojies nosprostojot ar dambi Dunajcu Niedzicā. Ar ūdeni tas tika piepildīts 1997.gadā un tā platība ir 1226 ha. Galvenā dambja garums ir 404 m un augstums 56 m.