1. KARAĻPILS
Kņazu
Mazovecku rezidence
XVII gs.
sākumā – Karaļpils, 300 gadus šeit atradās parlaments – Seims. 1773.g.
šai ēkā Seims pieņēma lēmumu par Tautas Izglītības Komisiju. 1791.g.
3.maijā tika pieņemta Konstitūcija.
Šeit 1990.g.
Lielbritānijas valdības pārstāvji nodeva Leham Valensam pirmskara
prezidenta varas vēsturiskus simbolus. No šejienes 1995.g. svinīgi
tika pārnesta urna ar pēdējā karaļa Augusta Poņiatovska pīšļiem uz Sv.
Jana (karalis nomira Krievijā, Pēterburgā, Staļins savā laikā bija pret
viņa mirstīgo atlieku apbedīšanu dzimtenē).
2. Pasaules
kara laikā pils tika iznīcināta.
No 1971.
līdz 1974.g. pils tika pilnībā rekonstruēta tāda, kā tā izskatījās
XVII gs. sākumā.
Partera telpas
ir
pieticīgas (XVI-XVII gs.). Šeit atradās Seima zāles u.c. valstiskas
iestādes. To vidū īpašu ievērību pelna DAWNA IZBA POSELSKA (Deputātu
palāta), īpaši interesantas ir 1.stāva telpas – Lielie apartamenti un
Karaliskie apartamenti, kuri Staņislava Augusta laikos skaitījās vieni
no skaistākajiem Eiropā. Tagad tos var redzēt tādā izskatā, kādā tos
izveidoja dižie itāļu arhitekti, gleznotāji un skulptori. Tos rotā
īsti mākslas izstrādājumi gan no privātkolekcijām, gan no dažādu
valstu dāvanām.
Kā pašas
skaistākās zāles jāmin: Lielā zāle; Bruņinieku zāle; Troņa zāle; Vecā
audienču zāle; Konferenču kabinets; Marmora istaba; Mazā kapliča ar
karaļa Staņislava Augusta regālijām.
1.stāvā
atrodas Senāta zāle, tā saucamā 3.maija Konstitūcijas zāle,
bet līdzās tai atrodas karaļu atpūtas telpas, kurās aplūkojamas Jana
Matejkas gleznas.
Pie pilīm
atrodas pils laukumi.
2.
ZYGMUNTA III KOLONNA – 1644.g.
-
pat Vecākais piemineklis Varšavā.
Stare Miasto
– vecpilsēta. Tās vēsture sākas XIII gs., kara laikā
tika iznīcināta. Atjaunota 1949.-1963.g., 1980.g. tika iekļauta UNESCO
pasaules kultūras sarakstā kā īstas, autentiskus fragmentus
saglabājušais rekonstrukcijas piemērs.
Rynek Starego Miasta
– līdz XIX gs. administratīvais un tirdzniecības centrs.
Katedra Sw.Jana
– svētā Jana katedrāle – viena no pašām senākajām
baznīcām Varšavā, XIII-XIV gs., atjaunota gotiskajā stilā. Šeit tika
kronēti:
è
StStanislaw Lieczynski (1704)
è
StStanislaw August Poniatowski (1764)
Šeit īpaši
jāpievērš uzmanība kņazu Mazovecku kapa plāksnei renesanses stilā.
Pazemes
katedrālē apskatāmi slavenu poļu apbedījumi, kā piemēram
>
G. Senkēvičs – rakstnieks
>
J. Paderevskis – komponists
>
GGabriels Narutovičs – prezidents
>
IgIIgnats Moscickis – prezidents
>
urUrna ar pēdējā karaļa Staņislava Augusta pīšļiem.
Barbakan
– uzbūvēts XVI gs. kā Novogorodskas Vārtu (Brama
Nowomiejska) atjaunots 1952.-1954.g. kopā ar 2 cietokšņa aizsardzības
sienu fragmentiem. Šeit no Pils laukuma atiet TRAKT KROLEWSKI
(Karaliskais trakts). Tas aiziet pa Krakowskie Przedmiescie, Nowy
Swiat, Aleje Ujazdowskie ielām un beidzas Wilanowie.
3.
KRAKOWSKIE PRZEDMIESCIE
Iela, kura atrodas no Pilsētas Vārtiem līdz Ujazdowa. XVII un XVIII
šeit tika uzbūvēts pārstāvniecības pilis, baznīcas.
G
KKosciol akademicki sw. Anny
bagātīgs rotājums, interesantas gleznas, vēlīnais baroks.
G
KKosciol pokarmelicki
Krakowskie Przedmiescie 52/54, šeit atrodas Dievmātes ikona, kuru
karalim Janam III uzdāvināja Romas pāvests Inokentijs XI par uzvaru
pār turkiem Vīnē.
G
BBlakus atrodas
G
pPiemineklis Adamam Mickevičam
(1898.g.-Cyprian Godebski)
G
KKosciol Wizytek Opieki sw. Jozefa
Krakowskie Przedmiescie 34 (1728-1763) laimīgi pārcietis karu un
saglabājies līdz mūsu dienām!!!
Alevona laivas veidā.
TABERNAKULUM
no melnkoka – karalienes Ludviķes Marijas dāvana.
Baznīcas
priekšā atrodas kardināla Stefana Višinska (1987.g.) piemineklis, tas
atradās postkomunistiskās Polijas tautas garīgās atdzimšanas
priekšgalā.
Mazliet
tālāk BOLESLAWA PRUSA – 1977.g. piemineklis.
-
KoKosciol Swietego Krzyza
Krakowskie Przedmiescie 3
rekonstrukcija, 1679.g.
baroks, saglabājies tikai spožais, 1696.g. kaltais alevons.
Altāris – precīza 1699.g.
kopija.
-
RaRadzivillu pils
Krakowskie Przedmiescie 48/50 saucas par prezidenta
pili kopš 1994.g.
galvenais korpuss – XVII
gs.
1955.g. – šeit tika
parakstīts Varšavas līgums.
1989.g. – “apaļais galds”
pils priekšā – piemineklis kņazam Jozefam Poņiatovskim (1826 –
1832.g.)
Blakus atrodas
-
vi Viesnīca “Bristol”
Krakowskie Przedmiescie 26/28, XIX gs. Iekšienē – 1634.g. pils –
bijusī karaļu vasaras rezidence.
1765.-1795.g. – bruņinieku
skola, kuras skolnieks bija Tadeušs Košciuško.
Pretī - Krakowskie
Przedmiescie 5 Mākslas Akadēmija
Ielas galā
Zinātņu Akadēmija, tās priekšā Nikolaja Kopernika
(1830.g.) piemineklis.
OGROD SASKI
– 1727.g. – Pirmais
publiskais parks, līdzās atrodas Lielais teātris (1825.g.),
atjaunots 1951.-1965.g. arhitekts Antonio Corazzi. Skatītāju zālē 1900
vietu, 1.stāvā teātra muzejs.
ALEJE
UJAZDOWSKIE
sākas 3 krustu
laukumā “Plac Trzech Krzyzy” sv. Aleksandra baznīcas centrā.
Alejas izveidotas XVIII
gs. pirmajā pusē, bet 100 gadus vēlāk tas kļuva par visreprezentablāko
Varšavas promenādi. Tagad tas ir diplomātiskais rajons. XIX gs. pilī
atrodas vēstniecības.
Mūsdienīgajā celtnē tagad
atrodas ASV vēstniecība.
Netālu – Seims un Senāts.
ZAMEK
UJAZDOWSKI
atrodas Aleji Ujazdowski un
Trasa Lazienkowska krustojumā. Kalnā atrodas XVII gs. 1. pusē (Jan
Trevano) baroka stilā pilnībā rekonstruētā pils. Tagad te atrodas
Mūsdienu mākslas centrs.
Tālāk aiz laukuma Na
Rozdrozu gar alejām atrodas
OGROD BOTANICZNY
UNVERSYTETU WARSZAWSKIEGO.
Universitātes botāniskais
dārzs 1819.g. 5 ha, 4000 augu veidi, ar to robežojas parks
LAZIENKI
–74 ha
Viduslaikos šeit bija
karaliskās medību vietas. XVII gs. 2. pusē maršalam Staņislavam
Lubomirskim tika uzbūvēts neliels paviljons starp kokiem, tajās bija
peldistabas ar vannām, kas arī deva nosaukumu sākumā paviljonam, bet
pēc tam parka – pils ansamblim (lazienka – vannas istaba).
XVIII gs. 2. pusē tā bija
Staņislava Augusta vasaras rezidence, tika uzbūvētas pilis, paviljoni
(pirmais nelielais Baltais Nams), akmens amfiteātris ar skatuvi uz
salas, izplānots parks, izvietots skulptūru dārzs (arhitekti Dominik
Merlini un Jan Chrystian Kamsetzer).
Parka centrā uz salas
atrodas gleznaina pils klasicisma stilā (1774-1776).
Šeit atrodas mākslas darbi
no karaļa Poņiatovska kolekcijas. Viena no skaistākajām zālēm – baļļu
“Balowa Sala" parterā.
PALAC
MYSLIWSKI
– (1775-1779)
Mednieku pils, sākumā
karaļa rezidence, vēlāk kļuva par karaļa brāļa Jozefa Poņiatovska
īpašumu.
STARA
POMARANCZARNIA
- siltumnīca, kas
saglabājusi savas funkcijas.
FRIDERIKA
ŠOPĒNA piemineklis
– 1926.g. Vaclavs
Šimanovskis, mazliet mazāka kopija 1994.g. atrodas Japānas pilsētā
Hamamatsu, kas slavena ar tajā ražotajiem mūzikas instrumentiem.
Turpat līdzās parkam
atrodas BELWEDER pils 1818.g., Pilsudska
rezidence, šeit atrodas pastāvīga ekspozīcija:
“Jozef Pilsudski – Polijas
maršals”, līdz 1994.g. pils bija prezidenta rezidence. Pie Belwedera
vietā, kurā saplūst Bagatela un Aleji Ujazdowski ielas, atrodas Jozefa
Pilsudska piemineklis. Tālāk Belwederska, Wilanowska un Aleje
Sobieskiego ielas aizved līdz slavenajam baroka parka – pils ansamblim
WILANOW
-
tā bija
karaļa Jana III Sobieska ārpilsētas rezidence
-
tā ir
“Polijas Versaļa”, jo tā tika plānota pēc franču baroka ārpilsētas
rezidenču parauga.
Pils tika uzcelta uz XVII
gs. ēkas pamata. Pili būvēja no 1677. līdz 1696.g. – (nomira karalis).
Šeit it viss ir Sobiesku dzimtas triumfs. No XVIII gs. Wilanow
piederēja slavenām magnātu dzimtām. 1805.g. mākslas darbu kolekcionārs
Staņislavs Kostka Potocki šeit atvēra vienu no pirmajiem poļu
muzejiem.
Kopš 1945.g. Wilanow ir
valsts īpašums, kas pilda muzeja funkcijas. Šeit var iepazīties ar
XVII, XVIII, XIX gs. dzīvojamo apartamentu lielo vēsturisko un
māksliniecisko vērtību.
Vienas no
visinteresantākajam ir partera telpas, kā piemēram, karalienes Marijas
Kazimeršas kabinets, karaļa bibliotēka.
1.
st1 stāvā telpas ir pieticīgākas, šeit atrodas
Polijas Portretu Galerija, sākot no XVI līdz XIX gs.
Zināms, ka partera
apartamentos Polijas vizītes laikā apstājās Hruščovs (toreiz bija tā
pieņemts). Bet de Golla vizītes laikā gadījās misēklis: gulta
izrādījās pārāk īsa de Golla milzīgajam augumam!!!
Apkārt pilij – brīnišķīgs
parks, daļa no tā ir XIX gs. Anglijas ainavu stilā, tuvāk pilij –
divos līmeņos baroka stilā, pareizas ģeometriskas formas, akurāti
apgriezti dekoratīvo koku kroņi.
Bet, ja jums ir atlicis
laiks, un ir vēl spēki un vēlēšanās, mēs jums iesakām apmeklēt vienu
no lielākajām kapsētām Eiropā:
POWAZKI
Powazkowska iela 14
Šeit apglabātas tadas
slavenības kā:
>
StStanislaw
Moniuszko (komponists, poļu operas dibinātājs)
>
WWladyslaw
Reymont – rakstnieks
>
B Boleslaw
Prus
>
E Edward
Rydz–Smigly – 1. Pasaules kara varonis, ģenerālis, piedalījās kaujās
pie Daugavpils 1919.g.)
>
Kr Krzysztof
Kieslowski – mūsdienu kinorežisors, OSKARA prēmijas laureāts
>
A Agnieszka
Osiecka – dzejniece
>
Z Zbigniew
Hubert – aktieris.
Šeit arī atrodas piemiņas
krusts Katiņā bojā gājušajiem, fašistiskajās nometnēs nomocīto poļu
mauzolejs.
Ksendzs – Jerzy
Popieluszko, kurš tika nogalināts 1984.g., apglabāts pie Sv.
Staņislava Kostki baznīcas – Krasinskiego un Hozjusza ielu krustojumā. |