Alas.

Ala Raj; Niedzwiedzia ala; Wierzchowska Górna ala; Nietoperzowa ala; Pūķa ala.

Ala Raj

26-060 Chęciny k/Kielc, powiat kielecki, woj. świętokrzyskie.

Raksturs, izcelšanās, īpašības, aizsardzība. Raj ala ar savu nosaukumu var pateikties laika gaitā lieliski izveidotajam noteku dekoram, kurš ir uzkrāts uz nelielas platības. Maršruts sākas paviljonā, kur ir sagatavota ievadoša izstāde. Šeit ir savākti eksemplāri, kuri tika iegūti arheoloģisko darbu laikā, starp citiem krama darbarīki. Tos izveidoja neandertālieši, kuri dzīvoja šajās alās pirms 40 tūks. gadu. Ir izstādīti arī aizvēsturisku dzīvnieku kauli. No izstādes paviljona ceļš ved pa mākslīgi izveidotu /sztolnia/ uz alu. Šī /sztolnia/ spēlē slūžu lomu, kura aizsragā alas mikroklimatu. Aiz tās atrodas plaša Ievad Kamera, kura savieno trīs gaiteņu turpinājumus. Nākamā,

Atlūzumu Kamera ir vislielākā alas zāle. Šeit jūs redzēsiet milzīgus akmeņus, kuri nokrita no alas griestiem, un vēlāk pārklājās ar notekām. Tālāk atrodas Kolonnu Zāle, kurā atrodas ļoti skaistas noteku kolonnas un stalaktīti, sienās ir vairāki pārakmeņojušies koraļļi, bet alas dibenu klāj ezeriņi, dobumi ar ārstējošu ūdeni un rīsu laukumi. Te atrodas arī retie pizoīdi – brīvas satekas, lodes formā, kuras tiek sauktas par „Alu Pērlēm”. Tālāk maršrutu turpina tiltiņš pāri nelielam ezeriņam uz Stalaktītu Zāli. Šeit atrodas simtiem stalaktītu dažādās attīstības stadijās. To skaits sasniedz  200 uz km². Uz pamata atrodas stalagmīti, kā arī apvienotās satekas, kuras rada dažādas interesantas formas, piem. sateku kolonna saukta par „Pagodu”. Nākamais alas fragments ir 8 metrus augsta Augtsā Zāle.

Alas caurums tika atvērts 1963. gadā, bet popularitāti tā ieguva jau 1964.gadā. 1968. gadā to atzina par dabas rezervātu, kopā ar 7,7 ha plašu teritoriju tās apkārtnē. No 1977. gada  tā ir atvērta tūristu apmeklējumiem.

MARŠRUTA GARUMS, LAIKS UN APMEKLĒŠANAS NOSACĪJUMI

Trases garums – 240 metru. Apmeklēšanas laiks apm. 45 minūtes.

Ala ir elektriski apgaismota.

Temperatūra + 9⁰C. Mitrums – 95%

Gida pakalpojumi ir iekļauti biļetes cenā

Leģenda:

1 – Sākuma eja 2 – Studentu zāle 3 – Nepieejams gaitenis 4 – Stalaktītu zāle 5 - Tiltiņš 6 – Kolonnu zāle 7 - Šahta 8 – Augstā zāle 9 – Nogruvumu kamera

OBJEKTA PIEEJAMĪBA TŪRISTIEM

Alu var apmeklēt no marta līdz novembrim

No 10:00 līdz 17:00, izņemot pirmdienas

Grupas maksimālais lielums 15 cilv. Ar 15 min.intervālu

Pieejamība ir ierobežota ar alas aizsardzības noteikumiem – ieteicama rezervēšana.

Niedzwiedzia ala

Kletno pie Stroń Śląski

Kłodzkas aprinķis, dolnośląskie vojevodiste.

Ala ir izveidojusies no kalcija kristāliem. Alā, izņemot neparasti un daudzveidīgi saglabājušās satekas, ir fragmenti piepildīti ar saskalojumiem, kuri satur milzīgus daudzumus pleistoceņu dzīvnieku atlieku.

Alu atvēra 1966.gadā, Kamieniolomas Kletno II marmora pētīšanas darbu laikā. Niedzwiedzia ala ir viena no garākajām Polijas alām. Kopējais gaiteņu garums sasniedz apm. 2500 metru. Gaiteņi un zāles atrodas trijos līmeņos: augstajā – kurš ir saglabājies tikai fragmentāri; vidējā – pielāgots apmeklēšanai un apakšējais līmenis, kurš nav pieejams tūristiem,  naturālo grūtību dēļ, kā arī ievērojot drošības noteikumus ( tā ir visskaistākā alas daļa, kuras garums ir 2 km). Alas unikālās vērtības nosaka gaiteņu raksturs un novietojums, sateku iedvesmojošs izskats, kā arī saskalojumu īpatnības. Šajā ziņā Niedzwiedzia ala ieņem pirmo vietu starp Polijas alām.

Vislielāko sateku formu bagātību jūs redzēsiet Pils Zālē un Stalaktītu Gaitenī, kā arī Nāves Dobumu gaitenī. Starp vairākām stalaktītu un stalagmītu formām šeit atrodas kolonnas, sauktas par stalagnātiem, heliktītiem, drapērijas un aizkari, sateku kaskādes, starp kuriem vislielākais sasniedz 8 metru garumu – tā sauktā Lielā Kaskāde. Alas dibenu un gaiteņus klāj Nāves Dobumi, kuros veidojas kristāliskās formas, kuras atgādina koraļļu kolonijas. Lielākā alas daļa ir piepildīta ar saskalojumiem, smilšu-dūņu-mālu nogulsnēm, ar klinšu nogruvumiem un dzīvnieku kauliem. Starp kauliem, kuri tika atrasti alā, dominē alu lāča kauli, kurš dzīvoja šajās zemēs pleistocēnas periodā – pirms apm. 15 tūks. gadu atpakaļ. Mazākajos apmēros saglabājušies alu lauvas, alu hiēnas, vilka,lapsas un sikspārņu kauli. 1977. Gadā alu un tās apkārtni atzina par dabas rezervātu, kas tiek aizsargāts ar likumu.

Wierzchowska Górna ala.

Wierzchowie ciems, Wielka Wieś pagasts Kluczyvodas ielejā

krakovas aprinķis, małopolskie vojevodiste

Īpašības.

Apakšzemes karsta forma. Ala ir vislielākā Krakovas Augstienes apkārtnē. Oriģināla un aizraujoša, piemērota apmeklēšanai, labi parāda apakšzemes krāsu parādības. Apmēram kilometru garš gaiteņu labirints, fantastiski sastādītas klints telpas, interesants sateku dekors. Arheoloģiskie pētījumi noveda līdz interesantiem atklājumiem. Te tika atrastas pleistocēnas dzīvnieku kauli ( lācis, briedis, hiēna, lauva), kā arī cilvēka atstātas pēdas pirms vairākiem tūkst. gadu. Alai ir dabas pieminekļa statuss Juras Parka „Dolinki Podkrakowskie” teritorijā. Tai ir visgarākais tūristu maršruts starp Polijas alām un ir viena no pirmajām alām Eiropā, kura tika piemērota tūristu apmeklējumiem .

Trases garums – apmeklēšanas laiks

Maršruts - apm. 700 m – apm. 50 min.

Objekta pieejamība tūristiem

Viegli var piebraukt no Krakovas - 20 km.

Ceļš ved no autostāvvietas - 800 m.Autostāvvieta ir bezmaksas. Grupas: min. 5 cilv., maks. 50 cilv.. Apmeklēšana no 9.IV līdz 30.XI katr.dienu. No 9.IV līdz 30. IV - no 9:00 līdz 16:00. No 1.V līdz 31.VIII - no 9:00 līdz 17:00. No 1.IX līdz 31.X - no 9:00 līdz 16:00. No 1.XI līdz 30.XI - no 9:00 līdz15:00 , kā arī ziemas brīvdienu laikā. Apmeklēšana citās stundās – pēc saskaņošanas ar vadību.

Temperatūra alā + 7.5 C

-organizētas grupas : biļetes jārezervē pa telefonu.

-individuālie tūristi : bez ierobežojumiem, pilnajās apmeklēšanas stundās.

Nietoperzowa ala

Jerzmanowice-Przeginia pagasts, krakovas aprinķis, małopolskie vojevodiste

Alas nosaukums ( kura ir pazīstama arī kā Jerzmanowicka, Księża, Biała) nāk no atrastajiem šeit bagātajiem rūdu saturošajiem atlikumiem un šinīs dienās dzīvojošajiem sikspārņiem. Tā atrodas klinšu grupā Będkovskas Ielejas augstajā pusē 447 metrus virs jūras līmeņa ar garumu 306 metri un ir  viena no lielākajām Krakovas Juras alām. Kompleksie arheoloģiskie pētījumi tika uzsākti pēc otrā pasaules kara un tos vadīja Valdemārs Hmeļevskis 1956 – 1963 gados. No arheoloģiska viedokļa Nietoperzowa Ala ir pazīstama ar savu augstpaleolitisko pozīciju, kuru datē ap 3800 gadiem. To izmantoja alu lāču mednieki, kā savu nometni.

Jerzmanovas mednieki, kuri bija HOMO SAPIENS grupas pārstāvji, tiek uzskatīti par atrasto šeit krama bultu un šķēpu radītājiem, kuri reprezentē tā saukto Jerzmanovas Kultūru.

Ala tika atvērta tūristiem 1994. gadā.

Pūķa ala (Smocza Jama)

Krakova – Vaveļas Kalns.

Vavelas Kalns  sastāv no kalcija klintīm, kuras nāk no jaunākās juras laikmeta daļas. Pūķa ala izveidojās krasu procesu rezultātā. Tagad tie sastāda daudzveidīgu alas iekšējo reljefu: aizas, kameras, bedres utt. Gaiteņu kopējais garums ir 270 m., tajā ietilpst 81 - metru garš tūristiem piemērots maršruts, ietver sevī nokāpšanu vecajā austriešu akā un trīs klints kameras atdalītas ar sašaurinājumiem. Cauri ķieģeļu tornītim, pie ārējā aizsargmūra, jūs nokāpsiet pa 135 pakāpieniem, ap 21 metru uz leju uz Pūķa alas iekšu. Pēc nokāpšanas jūs stāvat alas pašā lejā, ziemeļu kamerā, kura vēl XIX gs. bija pa daļai piepildīts ar ūdeni – tas tika pievadīts Vavelas pils ēkām. Profesors Aloizs Alths 1874. Gadā uzsāka šeit pirmos ģeoloģiski – arheoloģiskos pētījumus. Kā rakstīja pats pētnieks – pūķa kauli , kā arī „pirmsplūdu” dzīvnieku atliekas netika atrastas. Ar īsu sašaurinājumu tūristi ienāks uz vidējo kameru, Pūķa alas visplašāko daļu. Tās garums sasniedz 25 m., bet maksimālais augstums – 10m. Kamera sastāv no divām telpām, kuras ir sadalītas ar sašaurinājumu, izveidotu no klints sagruvumiem. Pirmajā daļā ala ātri palielina augstumu līdz 4,5 metru. Šo ceļa gabalu jums jāveic ejot uz augšu pa pakāpieniem. Šī grotas daļa ir īpaši interesanta. Kameras visaugstākajā vietā jūs redzēsiet akmens kupola lejas daļu ar caurumu, caur kuru 1829. Gadā uz Pūķa alu nokāpa Ambrozijs Grabovskis. Šis Karkovas arhitektūras pieminekļu pētnieks pirmais aprakstīja alas raksturu. Pateicoties viņa enerģiskajam darbam 1843 – 1846 gados ala tika atvērta apmeklējumiem. Aiz koka staba, kurš pilda pārklājuma lomu, var saredzēt caurumu, aizklātu ar restēm. Tas ir mākslīgi izveidots 1974. gadā tunelis, kurš ved uz blakus situētu gaiteņu sistēmu. 160 metrus gara tuneļa daļa (aiz restēm) nav pieejams tūristiem, ved uz katedrāles pusi. Gaiteņu šauruma un netīruma dēļ tūristi nevar apmeklēt šo alas daļu.

Otra plaša vidējās kameras daļa XVII-XVIII gs. tika izmantota kā alkoholisko dzērienu noliktava. Uz pēdējo telpu ved īss gaitenis, kurš beidzas dienvidu kamerā. Tā ir 11 m. metrus gara, 5,8 metrus plata un 4 m. augsta. Iekšā atrodas divas masīvas ķieģeļu kolonnas,

kuru iekšienēs ir īsti kalcija balsti.

Tie balsta alas pārklājumu, kurā dominē lielās šahtas ieejas caurums, saglabājies no 1851. gada.

Šajā telpā juras perioda kalcija struktūra ir īpaši daudzveidīga. Klints izcilņi, šahtas un krāsu aizas savijas mākslinieciskajā haosā. Viena no tām, kuru speleologi nosauca par „Gaiteni zem Pūķa”, kurš ved Vislas virzienā. Šahtas ķieģeļu siena labajā pusē sniedzas līdz pat alas dibenam.

Šī Pūķa alas daļa XVII-XVIII gs.bija izmantota, kā sarunu zāle krogā, kurš atradās pie alas. Dzerot alu vai vīnu cilvēki stāstīja par pūķi cilvēkēdāju, kurš pārplīsa, kad ar ūdeni no Vislas gribēja nodzēst liesmu viņa iekšās. Pūķa ala bija savulaik ļoti populāra Eiropā.