Gierłoż (vilku midzenis) |
|
Eiropā atradās vairāki
Trešā Reiha augstāk stāvošo amatpersonu bunkuri. Visi viņi atradās
attālāk no lielām apdzīvotām vietām, dziļi iekšā meža masīvos, kur
apkārt bija daudz ezeru un purvu. Par labu tam, ka Gierlošā jābūvē
bunkuru sistēma, bija sekojoši iemesli: 1) Tuvumā atradās robeža ar PSRS (Padomju Krievija). 2) Vācijas toreizējā teritorija bija sadalīta pa aizsardzības apgabaliem. Kā viens no visnocietinātākajiem aizsardzības apgabaliem bija Austrumu Prūsijas apgabals. Šeit atradās daudz
nocietinātu punktu (Gizicko, Toruņa, Klaipēda, Pilava) 2) vieta atradās lielā attālumā no komunikāciju artērijām, vecā jauktu koku mežā, kuri nodrošināja dabīgo maskēšanu. 3) Ezeri, kas atradās uz austrumiem, veidoja dabīgos šķēršļus pretinieka karaspēkiem. 1940.gada jūlijā 50-gadīgais
inženieris Fritz Todl saņēma uzdevumu uzbūvēt slepeno objektu Die Gorlitz (Gireloz).
Šis inženieris bija labi pazīstami,
kā nocietinājuma būvju un bunkuru
inženieri. Tāpēc arī viņiem tika uzticēts izprojektēt un uzbūvēt vienu no noslēpumainākajiem Otrā Pasaules kara objektiem - "Die Wolfschanze" Gierlošā.
1941.gada agrā pavasarī, maskējot visus būvdarbus kā
ķīmiskā kombināta būvniecību, sākās būvdarbi. Pašā sākumā tika uzbūvēti un uzlaboti jau esošie ceļi, kā arī izbūvēts lidlauks un
dzelzceļš. Zem kokiem tapa nocietināti bunkuri un citas aizsargceltnes. Galvenajiem bunkuriem nebija logu un tie atgādināja betona klučus, kuru iekšienē veda nedaudzas durvis. No fotogrāfijām, kas veiktas pašos bunkuros, var secināt, ka šeit bija vesela pazemes ēku sistēma ar vairākiem līmeņiem. Kopējais ēku laukums sastādīja 250 ha, mežu - 800 ha. Visi komplekss bija nožogots ar dzeloņdrāšu
žogu un mīnu laukumiem ar platumu no 50 līdz 100 metriem. Visa kara laika garumā ne krievu armija ne sabiedroto karaspēks tā arī neuzzināja par šīs bunkuru sistēmas esamību. Pat Gierlošas vietējie iedzīvotāji nezināja, kas viņu mežos darījās. Tieši šajā bunkuru kompleksā notika
atentāts pret Hitleru (20.jūlijs 1944.gads 12:42) |
|