|
Vāveles pils Krakovā
Pirmās vēsturiskās
ziņas par Krakovu ir no 965.-966.gadu mijas, kad kāds spāņu tirgonis,
pēc tautības ebrejs, pieminēja to savos ceļojuma aprakstos. Ap 1000.
gadu te tika nodibināta bīskapija (līdz 1925.gadam tā atradās Gniezno
bīskapijas apakšstruktūrā). Tieši tajā laikā uz Vāveles uzkalna tika
uzbūvēta pirmā katedrāle. Sākot no XI gadsimta Krakovā jau bija
reģiona politiskās galvaspilsētas iezīmes. 1257. gadā kņazs Boļeslavs
Vstidlivijs izdeva Krakovai lokālas privilēģijas Magdeburgas
likumdošanā. Šajā laikā sakās pilsētas uzplaukums un attīstība pēc
Rietumeiropas pilsētu attīstības principiem: tirgus, ielu
ģeometriskais izvietojums, kā arī pilsētas aizsargmūra celtniecība.
1320. gadā Valdislavs Lokieteks apvienoja Polijas valsti un tika
kronēts Vāveles katedrā Krakova kļuva par valsts oficiālo
galvaspilsētu. Pilsētas īpašā attīstība iestājās Kazimira Lielā laikā
no 1333.gadam līdz 1370. gadam. Blakus pilsētai pēc karaļa iniciatīvas
tika uzbūvētas divas jaunas pilsētas Kazimierz un Kleparz (tagadējie
Krakovas rajoni). 1364. gadā Kazimierz Lielais dibināja pirmo Polijā
un otro Viduslaiku Eiropā (pēc universitātes Prāgā) augstāko mācību
iestādi Krakovas Akadēmiju.
Otrais pilsētas uzplaukums bija Jagielonova dzimtas valdīšanas laikā.
1400. gadā, pateicoties karalienes Jadvigas devīgumam, tika atjaunota
universitāte. XV gadsimta beigās blakus Kazimierzas pilsētai radās
ebreju pilsēta, kur laika gaitā izveidojās neatkārtojams kolorīts un
sava kultūra. Patiesi Zelta gadsimts Krakovai bija no 1506. gada
līdz 1572. gadam, kad valdīja pēdējie no Jagielonovu dzimtas
Zigmunts vecais un Zigmunts Augusts. Iestājās liela kultūras,
renesanses arhitektūras un mākslas attīstība. Pilsētā ieplūda ļoti
daudz ārzemju aktieru, galvenokārt no Itālijas. Uz īsu laiku karalis
Zigmunts III Vaze pārcēla karalistes galvaspilsētu uz Varšavu
(1596.-1611.gadam). Tomēr Krakova paturēja tiesības uz karaļu
kronēšanu un bija īstā karaļu rezidences vieta. Karaļi uzpasēja
pilsētas ārējo veidolu, veicināja tirdzniecības attīstību, tomēr
pilsētas nozīme laika gaitā mainījās.
Pirmām kārtām, XVIII gadsimta beigās sākās iekārtas un kultūras
izmaiņas, piemēram, universitātes reforma. 1791. gadā vienotā pilsētā
tika apvienotas trīs pilsētas: Krakova, Kazimierza un Kleparz, kā arī
vairāki desmiti nelielu apmetņu. Blakus eksistēja brīva un neatkarīga
(no Austrijas karaļa Jozefa III gribas) pilsēta Podguže. 1794. gadā,
pēc Polijas otrās sadales parakstīšanas, Krakova bija lielu politisko
notikumu vieta. Tadeušs Kosciuško tirgus laukumā nodeva tautai
zvērestu un paziņoja par sacelšanas sākumu. 1795. gadā, pēc Polijas
trešās sadales, Krakova nonāca austriešu rokās. Pils Vāvelē tika
pārveidota par kazarmām, bet pilsētas sakārtošanas ietvaros tika
iznīcināti vairāki pilsētas aizsargtorņi. Austriesu rokās pilsēta bija
līdz pat 1918. gadam ar izņēmumu no 1809. līdz 1846. gada, kad tā
pirmām kārtām ietilpa Varšavas Kņazistē, pēc tam 2 gadus bija zem
krievu okupācijas, bet vēlāk centrs nelielai (1150 km²) Krakovas
valstiņai. Vāveles katedra tajā laikā pildīja Nekropoles lomu. Tur
glabāja tautas varoņus: 1817. gadā Jozefu Paņotovsku un 1818. gadā
Tadeušu Kosciuško, bet vēlāk 1890. gadā dzejnieku Adamu Mickēviču.
No 1820. līdz 1823. gadam Krakovas priekšpilsētā tika uzbērts
Kosciuskas paugurs. Pēdējos piecdesmit gadus, kamēr Krakova bija zem
austriešiem, tā kļuva par poļu zinātnes un kultūras centru. Kultūras
dzīvē vadošo lomu ieņēma universitāte, 1872. gadā tika nodibināta
Prasmes Akadēmija, kura sevī apvienoja daudzu nozaru zinātniekus. Pēc
I. Pasaules Kara Krakova bija pirmā poļu pilsēta, kur 1918. gadā tika
gāzta svešā vara. Vēlāk iestājās intensīva ražošanas attīstība. 1927.
gadā Vāveles katedrālē tika apglabāts Jūliušs Slovackis, bet 1935. gadā
maršals Jozefs Pilsudskis.
II. Pasaules Kara sākums pielika punktu pilsētas tālākajai attīstībai.
Krakova tika izvēlēta kā Ģenerālguberņas varas orgānu atrašanās vieta.
Vāvele kļuva par ģenerālgubernatora Hansa Franka rezidenci. Hitlerieši
sāka intensīvi iznīcināt poļu inteliģenci. 1939. gadā tika arestēti un
izvesti uz koncentrācijas nometnēm 183 poļu profesoru un zinātnes
darbinieku no Krakovas augstākajām mācību iestādēm. II Pasaules Kara
beigās hitlerieši plānoja izpildīt ģenerālplānu, kurš paredzēja
pilsētas pilnīgu iznīcināšanu. Par laimi, šis plāns netika īstenots.
1945. gada 18. janvārī Krakova tika atbrīvota. II Pasaules Kara laikā
Krakova gandrīz nemaz necieta. 1949. gadā blakus vecajai Krakovai
izauga jauns dzīvojamais rajons Nova Huta, kas atradās blakus lielam
metalurģijas kombinātam. Drīzumā tika uzbūvēti vēl citi jauni
dzīvojamie rajoni. 1978. gadā sāka savu ceļu uz Romu kardināls Karols
Vojtila, lai beigās kļūtu par pāvestu Jāni Pāvilu II.
VECĀ PILSĒTA
Vecā pilsēta saglabāja viduslaiku urbanizāciju ar tirgus laukumu pilsētas
centrā. Apkārt pilsētai bija nocietinājuma mūri un grāvji. Tagad šajās
vietās ir parka stiga apmēram 4 km garumā ar kopējo platību ap 20 ha.
Parku iestādīja 1822-33 gados. No pilsētas nocietinājuma mūriem līdz
mūsu dienām ir saglabājies mūra fragments ar trīs torņiem, pusapaļu
Barbakānu (XV gadsimta beigām), sauktu par Rondlu un Florianiešu
vārtiem (XIV gadsimta sākums). Līdz XIX gadsimta pirmajai pusei
Barbakānu ar vārtiem savienoja šaurs kakls un pa šo ceļu pilsētā
iebrauca karaliskā un vēstnieku svīta. Otrā pusē atradās Jana Matejkas
laukums. Šī
pils ir daļa no bijušās pilsētas Kleparza tirgus laukuma. Tur atrodas
Grunvaldes piemineklis, kuru 1910. gadā dibināja Ignacego Padervskis.
Piemineklis bija pakļauts rekonstrukcijai 1976. gadā. Rekonstrukciju
veica tēlnieks Marians Koniecznis. Vecais piemineklis kopā ar jauno
pieminekli Nezināmajam Kareivim veido vienotu veselumu. Tuvu Floreāniešu
vārtiem Aresenālā (XV gadsimta ēka ar XIX gadsimta piebūvi) un ekā,
kas atrodas sv. Jana ielā 19, ir kņazu Čartorisku muzejs, vecākais
vēstures muzejs Polijā. Starp daudzajām Eiropas mākslinieku gleznām
tur var atrast tādas kā Leonardo da Vinči Dāma ar zebieksti un
Rembranta Ainava ar žēlsirdīgo samārieti, kā arī vēsturisko
kolekciju ar izcilo poļu portretiem, militārajiem trofejiem.
No Floreāniešu vārtiem iet Floreāniešu iela, kas ved uz tirgus
laukumu. Ielas abās pusēs atrodas no seniem laikiem saglabājušās
bagātas dzīvojamās mājas. Viesnīcai Pod Różą ir skaista renesanses
fasāde no XVI gadsimta. Mājas Pod Matką Boską fasādes nišā atrodas
agrīna renesanses perioda Jaunavas Marijas ar bērnu skulptūra. Jana
Mateikas mājā-dzīvoklī (te gleznotājs piedzima un nomira) ir izveidots
aktiera muzejs. Uz Floreāniešu ielas atrodas lieliska kafejnīca Jama
Michalika. XIX gadsimta beigās un XX gadsimta beigās te bija aktieru,
izdevēju un rakstnieku tikšanās vieta. Ļoti interesants ir kafejnīcas
iekšējais interjers, kas ir tipisks Jaunās Polijas mākslai,
projektētājs bija Karola Fruča. Netālu no šīs vietas atrodas
Jagolinskiego universitātes Farmācijas Muzejs.
TIRGUS LAUKUMS
Tirgus laukums (Rynek Główny) ir pilsētas sirds, viens no lielākajiem
Eiropas laukumiem (kvadrāts, kura laukums ir 4 ha). Laika gaitā,
gadsimtiem ritot, 1275. gadā te izveidojās pilsētas dzīves
sabiedriskais, kultūras, tirdzniecības un administrācijas centrs, kur
tika svinēti valstiska mēroga svētki. 1525. gadā tieši šeit prūšu
karalis Alberts Hohenzollers izrādīja cieņu karalim Zigmuntam Staremam.
1974. gadā šajā laukumā tautai zvērestu nodeva Tadeušs Kosciuško. Par
šiem notikumiem vēstī plāksnes, kas ir iemūrētas laukuma segumā.
Laukuma vidū atrodas Sukiennice, tā ir XIV gadsimta ēka, kurā atradās
tirgoņu vietas. Tagadējais tirgus laukuma izskats ir izveidojies pēc
pārbūves, kas tika veikta, kad notika liels ugunsgrēks 1555. gadā.
Netālu atrodas Adama Mickieviča piemineklis (skulptors: Teodors
Rigiers, 1898. gads), kas tika rekonstruēts 1955. gadā. Tuvumā atrodas
neliela sv. Vojceha baznīca. Mūris no kaļķakmens un portāls no
Grodzkas ielas puses ir viss, kas palika pāri no romantisma stila
celtnes, kas tika uzbūvēta XI/XII gadsimtos.
Pats vērtīgākais arhitektūras piemineklis tirgus laukumā ir Mariackas
baznīca (bazylika Wniebowzięcia NMP). Baznīcai ir divi dažāda augstuma
torņi. No augstākā torņa (81 m) logiem, kura jumts ir būvēts vēlās
gotikas stilā no XV gadsimta un ar zeltītu barokas stila kroni, ik
stundu tiek atskaņota taures melodija. Baznīca tika uzbūvēta
XIV gadsimtā. XV gadsimta I pusē tika piebūvēta sānu kapliča, bet
XVIII gadsimtā tika vēlā barokas stilā izbūvēta tagadējā ieeja
svētnīcā. Mariackas baznīca ir īsts mākslas dārgums. Pats vērtīgākais
ir (11x13 m) piecstūrains, koka, gotiskais altāris (1477-89 g.).
Autors ir Vits Stvošs. Šis altāris ir viens no vērtīgākajiem gotiskā
stila altāriem Eiropā. II Pasaules Kara laikā vācu okupanti to bija
izveduši uz Vāciju. Pēc kara beigām to atrada Nirnbergā un 1946. gadā
atgrieza Krakovā. Baznīcā to novietoja 1957. gadā, kad tika pabeigti
visi konservācijas darbi. Ideāls fons altārim ir gotiska stila
vitrāžas no XIV gadsimta beigām. Baznīcā ir vēl viens Vita Stvoša
darbs akmens krucifikss no XV gadsimta beigām. Blakus krucifiksam
atrodas renesanses stila taberanakuls (XVI gadsimts) no marmora un
alabastra itāļu tēlnieka Jana Marii Padovano darbs. Pārējais
bagātīgais iekšējais iekārtojums galvenokārt nāk no baroka laikiem.
Pie galvenās ieejas baznīcā, labajā kapličas pusē, XVIII gadsimta
altārī, kas veidots no melnā marmora, atrodas Čenstohovas Jaunavas
Marijas tēls no 1638. gada.
No viduslaiku rātsnama, kas tika nojaukts XIX gadsimtā, ir saglabājies
rāts tornis (XIV gadsimts), kura augšējā daļa ir XVII gadsimta baroka
stilā. Tur ir ierīkota neliela fotoizstāde par pilsētas vēsturi. No
trešā stāva logiem paveras skats uz Krakovas panorāmu. Mājas, kuras
atrodas ap tirgus laukumu, ir būvētas XIV-XVI gadsimtos. Īpašu
uzmanību ir pelnījusi Baneru māja ar skaisto XVI gadsimta attiku un tā
saucamo Šaru ar klasicizma fasādi no XVIII gadsimta, ar gotiskām
renesanses velvēm no XV-XVII gadsimtiem. Hetmaņska mājas pirmajā stāvā
atrodas divas gotiska stila zāles (XIV gadsimts) ar krusteniski
ribainām velvēm, kā arī portāls ar labi saglabātām durvīm no XV
gadsimta.
No tirgus laukuma iet Sv. Annas iela, kas aizved līdz vienam no
vērīgākajiem Krakovas arhitektūras pieminekļiem Sv. Annas baznīca,
kas uzcelta 1689-1703. gados, tiek uzskatīta par poļu baroka spilgtāko
piemēru. Arhitekts Tilmans no Gamerēnas, kurš specializējies romiešu
baznīcās, dekorācijas veidoja itālis Baltazārs Fontana, bet krāsas
piemeklējis zviedrs Karols Dankvārts. Iekšējais aprīkojums ir no vēlā
baroka laikiem (XVIII gadsimts). Baznīcā oriģināli ir apvienots
altāris ar Sv. Jana no Kentas (miris 1473. gadā) kapeni. XIX gadsimta
sākumā baznīcā novietots piemineklis Mikolajam Kopernikam.
Tur, kur krustojas Sv. Annas iela ar Jagielloņskas ielu, atrodas
visvecākā universitātes ēka Polijā Collegium Maius. Četrstūraina ēka
ir uzbūvēta ap skaistu gotiska stila pagalmu (1492.-97. gadi). Pirmā
dzīvojamā un darba ēka, kas tika uzbūvēta to laiku profesoriem. Tagad
šeit atrodas Jegillonskas universitātes muzejs (Jagiellonskas iela
15). kurā var apskatīt iekšējo tā laika mēbelējumu, zinātnes
instrumentus. Tāpat tur ir apskatāmas karaļu, slaveno profesoru
portreti, rektora sceteris, zīmogi. Muzeja glabātuvē var apskatīt
Zelta Globusu (XVI gadsimta sākums), uz kura vienā no pirmajam reizēm
tika iezīmēta Amerika, kā arī Nobela prēmijas zelta medaļu Vislavai
Šimborskai (1996. gads).
Vēsturisks Karālu ceļs ved uz Vāveli no tirgus laukuma pa Gridzkas
ielu, kura krusto divus laukumus. Pa kreisi no Dominikānas laukuma
atrodas Dominikānas baznīca (XIV gadsimta otrā puse) ar augstu jumta
kori. Baznīcas iekšējais aprīkojums ir neogotiskā stilā no XIX
gadsimta otrās puses. Pie baznīcas klāt ir piebūvēta liela barokas
stila kapliča ar brīnišķo Rožukroņa Jaunavas Marijas gleznu (XVI
gadsimts), kura tika kronēta ar pāvesta kroni 1921. gadā. Zem
kapličas, kas tika uzcelta par godu uzvarai pie Vīnes (1688. gads)
atrodas karaļa Jana III Sobieskiego mātes un brāļa pīšļi ( pārcelti uz
šejieni no Žulkovas).
Uz pretējā Visu Svēto laukuma atrodas Franciskāņu baznīca (XIII
gadsimts, pārbūvēta XV gadsimtā). Pēc ugunsgrēka 1850. gadā tika
restaurēta un ieguva neogotisku iekšējo aprīkojumu. Par vienu no
visskaistāko vitrāžu Polijā tiek uzskatīta vitrāža Dievs Tēvs, kas
atrodas baznīcas rietumu logā. Pie baznīcas atrodas Jaunavas Marijas
Bolesnās kapliča ar vēlo gotisma gleznu Jaunava Marija (ap 1510.
gadu). Pretī baznīcai (Franciskanskas iela 3) atrodas Bīskapu pils
(mūsdienīga arhitektūras forma no XVII gadsimta), kurā no 1964. gada
līdz 1978. gadam dzīvoja kardināls Karols Vojtila tagadējais Romas
pāvests Jans Pāvels II. Pie ieejas atrodas neliels Pāvesta
piemineklis, kurš tika izgatavots Itālijā un atklāts 1980. gadā.
Ejot pa Grodzkas ielu Vāveles virzienā, kreisajā pusē atrodas liela Sv.
Pētera un Pāvela baznīca, kas ir atdalīta no ielas ar 12 apustuļu
akmens skulptūrām, lieliskām kopijām no XVIII gadsimta oriģināliem. Tā
ir pirmā baroka svētnīca Krakovā (1597.- 1630 gadi), uzcelta, ņemot
par piemēru romiešu baznīcu. Plašas iekšējās telpas ir vienkārši
aprīkotas ar XVII gadsimta mākslas darbiem, autors Jans Chrzciels
Falcons. Blakus šai baznīcai atrodas cita baznīca Sv. Andrzeja
baznīca, kuras celtniecība ilga no 1086. gada līdz XII gadsimta
beigām. Ir redzamas arhitektūras romantisma detaļas un formas. Torņu
augšējās daļas nāk no 1639. gada. Nelielas iekšējās telpas ir
aprīkotas vēlā baroka stilā no XVII/XVIII gadsimtiem. Blakus baznīcai
atrodas Klarisku klosteris. Uz Kanoničas ielas izrestaurētās
viduslaiku mājās izvietoti muzeji: Stanislava Vispanskiego muzejs,
kurā var aplūkot viņa plastikas mākslu, kā arī Arhibīskapijas Muzejs,
kurā ir savākti sakrālās mākslas darbi no Krakovas arhibīskapijas.
Istabā, kurā dzīvojis (1951.-58.) Karols Vojtila , atrodas daudz viņa
personīgo mantu.
Vāveles pakalnu (augstums 238 m virs jūras līmeņa, 25 m virs Vislas
upes līmeņa) var saukt par Polijas kultūras un vēstures pieminekli.
Visbiežāk tur nokļūst no Kanoničes ielas puses gar ķieģeļu mūri, kurā
ir iemūrētas plāksnes ar to cilvēku uzvārdiem, kas bija ziedojuši
līdzekļus Vāveles restaurācijai pēc I Pasaules kara. Uz XVII gadsimta
bastiona ir novietots akmens piemineklis Tadeušam Kosciuškam. Tā ir
rekonstrukcija no oriģināla (1921. gads), kuru iznīcināja hitlerieši.
Tagadējie mūri ap Vāveli ir uzcelti pēc XIX gadsimta viduslaiku
nocietinājumu fortifikāciju nojaukšanas.
Gotiskie Vāveles katedrāles (ko sauc par Sv. Vaclava un Stanislava
Biskupa katedrāli) mūri, ir trešie pēc skaita šajā vietā uzbūvētajās
svētnīcās, kas tika uzcelti XIV gadsimtā, pēc Vladislava Lokietas
rīkojuma. No tā brīža gandrīz visi Polijas karaļi tika šeit kronēti un
apglabāti. Šeit notika 37 karaļu un karalieņu kronēšanas, tāpat šeit,
pie Sv Stanislava zārka, karaļi novietoja uzvarētajās kaujās gūtās
trofejas. Gotiskie katedrāles mūri ir apbūvēti ar kapličām no dažādiem
laikiem. Visskaistākā no tām ir renesanses Zigmunta kapliča. No
ārpuses tā atšķiras ar apzeltīto kupolu. No trim katedrāles torņiem
visskaistākais ir Zigmunta tornis, tajā novietots Zigmunta zvans
(augstums 1,95 m, svars 11 t). Izveidots 1520. gadā pēc Zigmunta I
Vecā pavēles.
Katedras vidū atrodas Sv. Stanislava konfesija (1626.-29. gadi),
visticamāk itāļu arhitekta Jana Trevano darbs. Aiz konfesijas atrodas
agrā baroka galvenais altāris (XVII gadsimts), pie kura tika veikta
kronēšanas ceromija. Galvenajā hallē starp ieeju un Sv. Staņislava
konfesiju atrodas divi karaliskie sarkofāgi : marmora gotiskais ( XV
gadsimta 1. puse) Vladislava Jagiellas un neogotiskais (XX gadsimta
sākums) Vladislava Varnenčika simboliskais. Viena no pazīstamākajām
kapličām ir Zigmunta Kapliča tā ir viens no lieliskākajiem
renesanses mākslas darbiem Polijā, kuru kādreiz sauca pat par
renesanses pērli Alpu otrā pusē. Tika uzbūvēta 1519.- 31. gados pēc
Zigmunta Vecā pavēles, arhitekts bija itālis no Florences Bartolomeis
Berrecciego. Iekšējās sienas ir pilnīgi pārklātas ar ornamentālo
dekorāciju. Labajā pusē atrodas divstāvīgas Zigmunta Vecā un Zigmunta
Augusta kapenes (1574.-75. gads).
Priekšējā daļā atrodas no marmora un smilšakmens veidots Kazimirz
Lielā sarkofāgs no XIV gadsimta beigām. Pretī Jana Olbrachta kapličā
atrodas pirmais renesanses mākslas darbs Polijā bagāti rotāta akmens
niša (1502.-05. gads), autors Francisko Florentinī. Nišā atrodas vēlās
gotikas karaļa kapakmens, ko uzskata par Vita Stvoša darbu. Tāpat
vienā no kapličām atrodas gotisks pirmā karaļa Vladislava Lokietas,
kurš te ir apglabāts, sarkofāgs. Sākumā valdniekus apglabāja vienkārši
zem grīdas, bet virs kapa novietoja sarkofāgus. Tikai no Zigmunda Vecā
laikiem karaļus un viņu ģimenes locekļus apglabāja kapličās. Katedras
pazemē atrodas tautas varoņu sarkofāgi: Jozefa Pilsudska, kā arī
Tadeuša Kosciuško, Jozefa Poņatovska un Vladislava Sikorskiego (no
1993. gada) Sv. Leonardo kapličā. Šī kapliča ir viena no skaistākajām
romantisma kapličām Polijā. Nāk no XI/XII gadsimta laikiem, kad te vēl
bija romantisma stila Vāveles katedra.
Blakus katedrai esošajās dzīvojamajās ēkās no XIV-XV gadsimtiem
atrodas Jana Pavila II Katedrālais Muzejs. Tur apskatāmi vieni no
lielākajiem baznīcas dārgumiem Polijā, piemēram, vērtīgi trauki,
liturģiskais apģērbs, relikvijas no XII-XIX gadsimtiem, piemiņas
lietas un apbalvojumi, piemēram, autentiski zobena fragmenti, kroņi,
scepteris, ābols un gredzens, kas tika atrasti 1973. gadā Kazimierza
Jagiellončika zārkā.
Pie Vāveles pilskalna vecajai pilsētai pretējā pusē atrodas Kazimierz
rajons. No 1335. gada līdz 1791. gadam tā bija patstāvīga pilsēta.
Kazimierza tirgus laukums pēc saviem izmēriem maz atšķīrās no Krakovas
tirgus laukuma. Līdz mūsu dienām saglabājusies tikai neliela daļa no
tirgus laukuma, tagadējais Volnicas laukums. XV gadsimtā karalis Jans
Olbrachts pārcēla no Krakovas uz Kaziemierzu ebrejus, veidojot tiem
atsevišķu rajonu, kas saglabājies līdz 1939. gadam. Otrā Pasaules Kara
laikā hitlerieši iznīcināja gandrīz visus ebrejus, iznīcināja visas
jūdaisma kulta vietas. Pēc kara daudzi objekti tika restaurēti, daži
restaurācijas darbi vēl turpinās līdz mūsu dienām.
Objekti, kurus ir vērts apskatīt: Vecā Sinagoga, uzcelta XV/XVI
gadsimtos, tagadējais jūdaisma muzejs; ebreju Kapi Remuha kapi; Sv.
Katarīnas baznīca ar spilgtām gotiskās arhitektūras formām;
vislielākie Krakovas kapi Rakovickas kapi, kas atrodas ap 3 km no
pilsētas centra. Te ir apglabāti Jans Mateiko; Vojcehs Kosaks, Oskars
Kolbergs un dadzi citi slaveni cilvēki. |
