Agrā viduslaiku periodā šeit atradās nocietināta apmetne. Lokālās privilēģijas piešķira krustneši 1233. gadā (tagadējai Vecajai pilsētai). XIII gadsimtā krustneši te uzbūvēja savu pili, bet 1264. gadā uz austrumiem no pils tka nodibinata Jauna pilseta. 1454. gadā pilsetas abas daļas apvienojās vienotā iplsētā, bet līdz mūsu dienām var redzēt divas neatkarīgas pilsētu urbanizacijas sistēmas: ar tirgus laukumu Vecajā pilsētā un Jaunajā pilsetā. 1454. gadā notika sacelšanās, kas bija vērsta pret krustnešiem, kā rezultatā pilsēta tika pievienota polijai. No XVI līdz XVII gadsimtam novērojams pilsētas kultūras un reliģijas (gan katoļu, gan luterāņu), ka arī ekonomiskas attīstība. XVIII gadsimtā iestajās pilsētas ekonomikas pagrimums uz kura fona vērojama liela garīgā attīstība. 1752. gadā dibināta Toruņas Zinātnieku Biedrība. Pēc Polijas II sadales Toruņa tiek iekļauta Prūsijas sastāvā, vienīgi 1807.-15. gados piederēja pie Varšavas Kņazistes. 1878.-92. gados Toruņā tika pārveidota par cietoksni, tās apkārtnē tika uzbūvēti 15 forti un 100 dažāda veida nocietinājumu. 1920. gadā Toruņa atkal ir Polijas sastāvā. II Pasaules kara laikā Toruņas apkārtnē tika izveidotas vairākas soda nometnes priekš pārceļotajiem, gūstekņiem un pat 10 zemnometnes Stutthofas koncentrācijas nometnei.

Pilsētas vecā daļa atrodas Vislas upes labajā krastā. Upes kreisaja krastā atrodas Dibu pils drupas un galvenā dzelzceļa stacija. Pilsēta ir saglabājies viduslaiku izvietojums un pāris simtu arhitektūras pieminekļu, galvenokārt gotisko un baroka stila. Pilsētas panorāma, kas paveras no Vislas kreisā krasta uz labo krastu, nav daudz izmainījusies no viduslaikiem: sava vietā atrodas pilsētas nocietinājuma ķieģeļu mūri, gotiskie māju jumti un baznīcu torņi.

Vecās pilsētas rātsnams ir viens no pazīstamakajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Eiropā. Tieši šeit apstājās, braucot cauri pilsētai, daudzi maonarhi. Rātsnams tika uzcelts 1391.-99. gados, daļēji izmantojot iepriekšējās būves mūrus no XIII gadsimta. Rātsnams ir gotiska stila celtne ar četriem stūriem, iekšējo pagalmu un torni. Ēkas ārējo malu izmēri ir 44 un 52 metri. Pirmaja stāvā atrodas gotiska stila zāles, tai skaitā – Tiesas Zāle, Karaliskā Zāle, Savienības Zāle. Portāli ir baroka stila un renesanses stilā. Rātsnamā atrodas Toruņas Novada Muzejs. Rātsnama torņa augstums ir 40 metri. Augšā atrodas skatu laukums. Zem rātsnama atrodas “Pagrabs zem Eņģeļa” (Piwnica pod Aniołem). Celtnes priekšā atrodas piemineklis M. Kopernikam, kas ir pilsētas vizītkarte, autors ir F. Tiecka.

Apkārt tirguslaukumam atrodas senatnes arhitektūras pieminekļi-mājas. Vērtīgākā no tām ir māja “Zem Zvaigznes”, kurā atrodas Toruņas Novada Muzeja Tālo Austrumu nodaļa, ka arī vienlaicīgi notiek vairākas izstādes. Celtne uzcelta XIV gadsimtā, ģenerāli pārbūvēta XVII gadsimtā, kas rezultātā radīja vienreizēju baroka stila celtni Toruņā. No 1495.-96. gadiem par mājās ipašnieku bija Fillipo Buonaccorsi – itāļu humanists. Bagātīgi rotāta fasāde ļoti labi izceļas uz citu māju fona. Svēta gara baznīca (Tirgus rietumu daļā) agrāk bija evanģēlistiska. Baznīca ir būvēta baroka stilā 1754.-56. gados. Fasāde no tirgus puses daļēji ir aizsegta ar torni, kas šeit uzcelts XIX gadsimta beigās. Iekštelpu griesti ir ļoti augsti. Baznīcas durvis ir baroka stila no koka, radītas 1756. gadā, iekšējais baznīcas aprīkojums ir rokoko.

Viesnīca “Zem Trīs Kroņiem” atceras daudzus valdniekus, kuri pagodināja ar savu ierašanos šo pilsētu: karaliene Marija Kazimieža; karalis Augusts Mocnijs, cars Pētris I.

Gotiska stila baznīca NMP (tirgus ziemeļ-rietumu daļā) būvēta 1557. – 1724. gados ilgu laiku bija luterāņu. Tagadējā ēka ir trešā šajā vietā, tika uzbūvēta XIV gadsimtā, ar iekšējo telpu griestu augstumu 27 m. Altāris ir baroka stila, izveidots 1731.-33. gados. Zāles ziemeļu daļā ir atjaunots karalienes Annas Vazuvnas mauzolejs.

Toruņa ir viena no Polijas bagātīgākajām pilsetā kultūrvēsturisko pieminekļu jomā. Vērtīgākie atrodas vecajā pilsētā. Vairākos gadījumos tās ir mājas, kas atrodas ar kori uz ielu ar augstu priekšnamu no frontes, ar parades telpu stāvā un noliktavām augšējos stavos, pakapienvieda jumta korēm. Ka piemēru var minēt ēkas Kopernika ielā 15. un 17.. Otrā maja tiek saukta par Kopernika māju, jo tieši šeit viņs piedzima, tagad te attrodas Toruņas Novada Muzeja filiāle. Tur atrodas viduslaika Toruņas pilsētas liels makets.

Masīva sv. Jana Kristītāja un sv. Jana Evanģēlista kstedra dominē pār Vecās pilsētas pievislas daļu. Šaja baznīcā tika kristīts Mikolajs Koperniks. Baznīcas griesti ir trīsdaļīgi un to augstums ir 28 metri. Iekštelpā pa malām atrodas kapličas. Katedras tornis nepaceļas daudz vairāk virs baznīcas jumta. Svētnicas būvdarbi sākās 1207. gadā un turpinājas līdz pat XV gadsimtam. Pārtraukumi bija pēc ugunsgrēka 1351. gadā, un pēc vecā torņa sabrukšanas 1406. gadā, tagadējais ir būvēts 1407.-33. gados. Ap 1430. gadu sākās pēdējā celtniecības fāze. Girsti tika pacelti līdz tagadējam augstumam 28 m. Baznīca atrodas daudz gotisku un vēlas gotikas mākslasdarbu. Viens no vērtigākajiem ir Mojžeša krūšutēls no 1390. gada. Baznīcas iekšejais aprīkojums ir baroka. Baznīcas tornī atrodas viens no lielākajiem zvaniem Polijā, kurš nāk no apmeram 1500. gada. Zvana vidusdala ir 217 cm. Zvana nosaukums ir “Tuba Dei” (Dieva Taure”.

Tuvak Vislas upei atrodas polijā vislabak saglabājusies noliktavas ēka no XIV gadsimta atras puses. Ēka būvēta no ķieģeļiem un tas jumta kore ir pakāpienveida. Liela daļ pilsētas nocietinājumu mūru, kas kādreiz bija apkārt visai pilsētai, ir saglabājusies līdz mūsu dienām. Piemēram, visa mūra daļa, kas stiepjas gar Vislu. Šī mūra daļa tika uzcelta XIV gadsimtā un tajā ir četri torņi, no kuriem vispazīstamākais ir Līkais tornis. Vartovnias tornis (XIII gadsimts) tika savā laikā apvienots ar ēku “Dwór Mieszczańskie”. Līdz mūsu dienām ir saglabājušies trīs vārti: Klasztorna, Żeglarska, Mostowa. Pilsētas mūri aizved līdz krustnešu pils (XIII gadsimts) drupām. Pils tika nojaukta 1454. gadā, Toruņas iedzīvotāju sacelšanas laikā. Līdz mūsu dienām ir asglabājies pagrabs, daļa pirmā stāva sienu un bišķi no otrā stāva sienu. Arheologi veica izrakumus un izpēti pils drupās 1958.-66. gados. Pagrbtelpās tagad ir izstāde “Toruņas vēsture” un “Pils vēsture”.

Blakus Vecajai pilsētai atrodas Jaunā pilsēta, kura nav tik daudz kultūrvēsturisko pieminekļu ka Vecajā pilsētā. Jaunaja pilsētā vērtīgākais piemineklis ir liela sv. Jakuba bazalika. Tās būvi uzsāka krustneši 1309. gadā, bet pabeidz 1340. gadā. Bazalika ir būvēta no ķieģeļiem gotkas stilā . XIV-XV gadsimtos tās abās malās tika piebūvētas divas rindas ar kapličām. Galvenais altāris nāk no 1731. gada un ir aroka stilā. Baznīcas torņa augstums ir 49 m. Baznīcas iekšā ir daudz XIV un XV gada gotikas gleznas.

Jaunas pilsētas tirgus laukumā atrodas (Laukuma vidū) evanģēlistiskā baznīca. Apkārt laukuma atrodas mājas viena no kurām ir māja “Zem Lauvas” (aptieka no 1624. gada) un jauka ēdnīca (mūsdienās kafeinīca) “Zem Gudra Priekšauta”, kur labi baroja jau no XV gadsimta. Arheoloģiskais muzejs atrodas trijāš mājās no XVI-XVIII gadsimtiem.

Vislas upes otrajā krastā, tuvu no ceļa tilta, atrodas Dibovsku pils drupas. Pils tika uzcelta 1425.-54. gados pēc Vladislava Jagiellas rīkojuma, lai kontrolētu krustnešu darbību Toruņā. Pils sagraušanu sāka Zviedri, bet vēlāk prusaki un Napoleona armija to pavisam sagrāva. Mūsdienās te ir mazsvarīgas pilsdrupas.