INFORMĀCIJA

Virsmas uzbūve.
Polijas ziemeļos un rietumos ir līdzenumi, kas aizņem ¾ no visas Polijas virsmas. Dienvidos un dienvidaustrumos tas nomainās ar Selēzijas augstieni ar nelieliem Swietokrzyskiem kalniem (līdz 600m) un Ljublinas augstieni. Nedaudz vairāk uz dienvidiem atrodas Sudetu un Karpatu kalniem, kur iet Polijas dienvidu robeža. Polijas teritoriju šķērso valsts lielākās upes – Visla ar pietekām San, Vepš un Bug, kā arī Odera ar pietekām Varta, Bubr un Nisa-Lužnica. Baltijas jūra veido pie Polijas piekrastes Ščecinas, Gdaņskas un Vislas līčus. Tur arī atrodas Polijas galvenās ostas: Ščecina, Gdiņa, Gdaņska.
Ģeogrāfiskie rajoni.
Kalnu dienvidu robeža sadalās divās daļās: Sudeti – dienvidrietumos un Karpati – dienvidos. Starp viņiem atrodas tā saucamie Morāvijas vārti, kuri jau no laika gala tika izmantoti kā tirdzniecības ceļi starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem. Sudeti atrodas gar Polijas un Čehijas robežu un ir samērā neaugsti kalni (līdz 1520m). Valbžihas un Klodzkas pilsētu tuvumā atrodas Apakšselēzijas akmeņogļu baseins. Uz austrumiem no Morāvijas vārtiem atrodas Karpatu kalni. Kopumā šie kalni ir augstāki par Sudetiem. Augsto Tatru rajonā to augstums sasniedz 2499m. Tikai Augstajiem Tatriem Polijā ir spici kalnu pīķi, dziļas ielejas un ledāji. Daudz zemāki Karpatu kalni, kurus sauc Beskidiem, ir apaļas formas un lielākā savā daļā ir pārklāti ar mežiem.
Vairāk uz ziemeļiem kalnu grēdā var izdalīt Selēziju un Mazo Poliju. Abiem šiem rajoniem ir paugurains reljefs un ļoti auglīga augsne. Te audzē cukurbietes, rudzus un kartupeļus. Augšējā Selēzijā atrodas lielākais Eiropā akmeņogļu baseins. Lielāko daļu Centrālās Polijas aizņem Velkopolskas-Kujavskas un Mazovieckas-Podlaskas līdzenums (valsts nosaukums nāk no slāvu vārda „pole” – lauks). Uz ziemeļiem no Velkopolskas-Kujavskas un Mazovieckas-Podlaskas atrodas Piejūras un Mazūru ezerzeme. Kā arī priekš visas dienvidaustrumu Baltijas , Polijas ziemeļu reljefs ir noformējies ledāja periodā. Lielais ledāj atnāca uz šo zemi no Skandināvijas un atradās šeit ap miljons gadu. Pēc tam, kad tas te nokusa, palika liels slānis grants, mālu un smilšu. Pēc tam, kad ledājs nokusa, šeit izveidojās tagadējās upes.
Augsne
Augsne Polijā pārsvarā ir mazauglīga, bet ļoti dažāda. Valsts ziemeļos tā ir smilšaina un pielietošanai lauksaimniecībā prasa mēslojumu. Upju ielejās atrodas lieli kūdrāji ar lielu trūda saturu. Pati bagātākā ar trūdu, tai skaitā melnzemi, augsne atrodas valsts dienvidos. Kalnos augsne ir mazauglīga ar mazu trūda saturu.
Fauna.
Polijas teritorija ir diezgan labi apstrādāta un apgūta, tāpēc tikai neliela daļa savvaļas faunas te ir saglabājusies. Mežos ir sastopami brieži un vilki, pie upēm – bebri, Karpatu mežos – lāči, Mazūros sastopami zubri. No putniem izplatīti ir medņi, rubeni, irbes.