Viena no skaistākajām Polijas pilsētām, ir iekļauta UNESCO. Vislabāk saglabātākā renesanses pilsēta Polijā.
1580.gadā pilsētu neapdzīvotā apvidū dibināja hetmans Jans Zamojski, bet viņa vadītie celtniecības darbi ilga tikai pāris desmitu gadus. Izveidojās pilsēta – cietoksnis, kurai apkārt tika izveidoti bastioni. Pilsētas galvenais arhitekts bija slavenais itāļu arhitekts Bernardo Morando, no šejienes arī pilsētas nosaukums – „Ziemeļu Paduja”. Galvenā ēka bija Zamojsku pils, blakus tika uzceltas Zamojskas Akadēmijas ēkas (akadēmija darbojās no 1595 līdz 1784 gadam) un koleģiāts. Tāpat tika uzbūvēta pareizticīgo baznīca, armēņu baznīca un dievnams. 1821.gadā Zamosc pārgāja pie krieviem, kuri modernizēja un paplašināja pilsētas nocietinājumus. Nocietinājumu likvidāciju 1866.gadā izraisīja pilsētas attīstība.
Pilsētas centrā atrodas Rynek Wielki (Lielais tirgus laukums), kura izmēri ir 100x100m. Apkārt Lielajam tirgus laukumam atrodas divstāvīgas mūra ēkas ar tipisku itāļu renesanses arhitektūru. Visas ēkas Lielajā tirgus laukumā ir atjaunotas renovācijas darbos, kuri ir uzsākti 1963.gadā. Laukuma ziemeļu daļā atrodas imponējošais renesanses rātsnams ar 52m augsto torni. Rātsnams tika uzbūvēts pēc Mordano projekta XVI gadsimta beigās un paplašināts 1639-51 gados, 1767-1768 gados tika piebūvētas monumentālas baroka trepes.
Kolegiāts, no 1992.gada katedrāle, tika uzbūvēta XVI gadsimta beigās un 1824-26 gados pārbūvēta pēc kņaza Konstantego pavēles. 1989.gadā tika daļēji atjaunots tās sākotnējais izskats. Baroka tipa altāris nāk no 1783.gada, blakus atrodas Zamojsku baroka tipa kapliča ar kapa plāksni, kura pēc Jana Zamoska pavēles bija izveidota no melnā marmora. Katedrāles pagrabstāvā atrodas Zamojsku dzimtas zārki. Aiz svētnīcas atrodas sakrālās mākslas muzejs, kas tika izveidots 1987.gadā.
Zamojsku pili, kas tika būvēta renesanses stilā 1581-86 gados, XIX gadsimtā krievi pilnībā pārbūvēja par biroju un slimnīcu ēku. Tas savukārt izdzēsa pils vēsturisko vērtību. Mūsdienās tur atrodas tiesa un ēka ir ļoti sliktā stāvoklī. Blakus atrodas arsenāls, kas te tika uzbūvēts 1582-83 gados, pēc ugunsgrēka 1658.gadā pārbūvēts.
Agrā baroka stila Zamojskas Akadēmijas ēka tika uzcelta 1638-48 gados un uz plāna bija kvadrāta formā ar iekšējo pagalmu. Blakus atrodas sv. Katrīnas baznīca, kas tika būvēta 1680-86 gados. Tāpat šeit atradās reformatoru klosteris, kuru krievi likvidēja, bet baznīcu pārņēma armijas vajadzībām to pārbūvējot. Dievnams atkārtoti iesvētīts 1927.gadā. Līdzīgs liktenis bija arī franciskāņu baznīcai, kas tika būvēta 1637-85 gados. Pēc Otrā Pasaules Kara šeit atradās kinoteātris un mākslas skola. No 1993. atkal ir baznīca.
Vecpilsētai apkārt stiepjas līdz mūsu dienām saglabājušās fortifikācijas būves: bastioni un vārti. Daļa no tām nāk no XVI gadsimta, piemēram, Vecie Lubelskas Vārti (1582-99), un Vecie Lvovas Vārti (1597), daļu fortifikācijas būvju šeit uzbūvēja krievi pēc 1821.gada (piemēram, Jaunie Lubelskas Vārti un Jaunie Lvovas Vārti). Aiz pilsētas aizsargvaļņa atrodas rotonda, kas te tika uzcelta 1825-31 gados, sākumā kā lielgabalu šaušanas vieta, vēlāk kā pulvera glabātuve. Otrā Pasaules Kara laikā šeit bija cietums un masu eksekūcijas vieta. Aiz vecpilsētas teritorijas atrodas zoodārzs, kas te tika atvērts 1918.gadā