Niedzwiedzia ala

Kletno pie Stroń Śląski

Kłodzkas aprinķis, dolnośląskie vojevodiste.

Ala ir izveidojusies no kalcija kristāliem. Alā, izņemot neparasti un daudzveidīgi saglabājušās satekas, ir fragmenti piepildīti ar saskalojumiem, kuri satur milzīgus daudzumus pleistoceņu dzīvnieku atlieku.

Alu atvēra 1966.gadā, Kamieniolomas Kletno II marmora pētīšanas darbu laikā. Niedzwiedzia ala ir viena no garākajām Polijas alām. Kopējais gaiteņu garums sasniedz apm. 2500 metru. Gaiteņi un zāles atrodas trijos līmeņos: augstajā – kurš ir saglabājies tikai fragmentāri; vidējā – pielāgots apmeklēšanai un apakšējais līmenis, kurš nav pieejams tūristiem,  naturālo grūtību dēļ, kā arī ievērojot drošības noteikumus ( tā ir visskaistākā alas daļa, kuras garums ir 2 km). Alas unikālās vērtības nosaka gaiteņu raksturs un novietojums, sateku iedvesmojošs izskats, kā arī saskalojumu īpatnības. Šajā ziņā Niedzwiedzia ala ieņem pirmo vietu starp Polijas alām.

Vislielāko sateku formu bagātību jūs redzēsiet Pils Zālē un Stalaktītu Gaitenī, kā arī Nāves Dobumu gaitenī. Starp vairākām stalaktītu un stalagmītu formām šeit atrodas kolonnas, sauktas par stalagnātiem, heliktītiem, drapērijas un aizkari, sateku kaskādes, starp kuriem vislielākais sasniedz 8 metru garumu – tā sauktā Lielā Kaskāde. Alas dibenu un gaiteņus klāj Nāves Dobumi, kuros veidojas kristāliskās formas, kuras atgādina koraļļu kolonijas. Lielākā alas daļa ir piepildīta ar saskalojumiem, smilšu-dūņu-mālu nogulsnēm, ar klinšu nogruvumiem un dzīvnieku kauliem. Starp kauliem, kuri tika atrasti alā, dominē alu lāča kauli, kurš dzīvoja šajās zemēs pleistocēnas periodā – pirms apm. 15 tūks. gadu atpakaļ. Mazākajos apmēros saglabājušies alu lauvas, alu hiēnas, vilka,lapsas un sikspārņu kauli. 1977. Gadā alu un tās apkārtni atzina par dabas rezervātu, kas tiek aizsargāts ar likumu.