Kempingi

Pilis

Pilsētas

Polijas firmas

Poznaņas izstādes

Latvija, Rīga, Rūpniecības iela 11-20; tālr.: (371) 7324423; fax: (371) 7323208

INFORMĀCIJA

INFORMĀCIJA

Pilis un cietokšņi - Ksiaz

|LV| |RU |PL|

Praktiskā informācija

Polijas reģioni

UNESCO objekti

Polijas pilsētas

Pilis un cietokšņi

Varšava

Krakova

Malborka

Ogrodziniec

Mirow

Reszel

Ketrzyn

Ksiaz

Janowiec

Czorsztyn

Krasiczyn

Nowy Wisnicz

Dabas parki

Kara mantojums

Alas un raktuves

Ūdens atrakciju parki

Slavenie poļi

Tradīcijas

Daba

Vēsture

Laika prognoze

Statistiskie dati

Książ

Książ atrodas Polijas dienvidu -rietumos, pilsētas Walbrzych teritorijā uz klinšainas kraujas. Šajā vietā, visos laikos tika veidotas nocietinājuma pilsēta, kuras vietā 1288-1292 gados Bolko I Svidnicas firsts uzbūvēja pili. Līdz 1388. gadam pils piederēja Svidnicas – Javoras firstiem, bet vēlāk firsta Bolko II atraitnei Agneškai. Pēc viņas nāves Svidnicas-Javoras kņaziste, saskaņā ar Bolko II testamenta

noteikumiem, pārgāja Čehijas karaļa Vaclava IV īpašumā. Jau 1387. gadā Agneška aizrakstīja šo pili kņazistes vecākajam – Benešam von Chustnikam. No 1396. gada par kņazistes vecāko palika Johann von Chotienitz. 1401. gadā viņš nopirka pili no Beneša, kopā ar tai piederošajām zemēm. Husitu karu laikā, 1428-29. gados pili iekaroja husiti un daļēji to iznīcināja. Par jaunu Książ īpašnieku pēc Johanna von Chotienitz mazmeitas apprecēšanas 1445. gadā kļuva Hermanns von Czettrinz. Viņa dēls Hans, kā arī citi apkārtējo piļu īpašnieki nodarbojās ar laupīšanām. Mēģinot pretoties lielajam laupīšanu vilnim šai apgabalā, Čehijas karalis Jerzy no Podjebradas 1459. gadā devās kara gaitās. Viņš iekaroja un iznīcināja vairākas pilis, starp tām arī Książ 1463.g.
1497. gadā Książ kopā ar tai piederošajām zemēm karaļa Vladislava Jagiellonczika vārdā tika pārdots karaļa kancleram Janam von Schlenbergam. Turpmāk pils ir Hobergu dzimtas īpašums līdz 1941. gadam.
Pirmos remontdarbus un pārbūves darbus veica Konrāds II von Hobergs 1548-1555. gadā. Trīsdesmit gadīgā kara laikā Austrijas un Ķeizara armija pili nopostīja. Pēc karadarbību beigām Książ tika pārbūvēts. Pils apbūve un pārbūve tika turpināta līdz XVII gs. beigām. 1705. g. par pils īpašnieku kļuva Konrāds Maksimiliāns von Hohbergs, kurš pilnībā pārbūvēja pili.
Ap 1800. gadu radās pils baroka daļa, kā arī bibliotēka ar vārtu kompleksa ēkām. XVIII gs. deviņdesmitajos gados Jans Henriks VI von Hochbergs pieaicināja arhitektu Christianu Wilhelmu Tischbeinu pils apkārtnes izdaiļošanai. Rekonstruēts tika netālu situētais Vecais Książ (Stary Książ) pils.
Pēdējā Książ pils pārbūve notika 1908 – 1923 gados un to īstenoja Jans Henriks von Hochbergs. Toreiz tika piebūvēti divi neorenesanses spārni, tornim (43 metrus garš) tika uzbūvēts jauns jumts, tika paplašinātas terases, kā arī rekonstruētas pils iekšējā apdare. Pēc Jana Henrika nāves pili īpašumā pārņēma viņa vecākais dēls Jans Henriks XVII von Hochbergs. Otrā Pasaules kara laikā viņš atstāja pili un devās emigrācijā uz Angliju, kur dienēja britu armijā. 1941.gadā pili konfiscēja vācieši.
Tas bija vistraģiskākais posms Książ vēsturē. Tika izvesti no pils visi vērtīgākie mākslas darbi, mēbeles, kā arī visas grāmatas no pils bibliotēkas. Pārbūvējot pils zāles, tika iznīcināts vairums iekšējo apdares elementu. Sākot ar 1943. gadu tika uzsākta tuneļu būvēšana klintīs, uz kurām novietota pils. Tuneļu kopējais garums sasniedz 900 metrus. Tie atrodas 55 metru dziļumā zem pils pamatiem. No galvenā transporta tuneļa, kurš atrodas 15 metrus zem virspuses līmeņa uz pils pazemēm ved betona koridors. Koridori ir saistīti ar pils baroka daļu izmantojot liftus. Šie koridori bija domāti aizsardzībai pret gaisa uzlidojumiem. Darbos tika iesaistīti Gross-Rosen Glušicas koncentrācijas nometnes ieslodzītie. Pazemes kompleksa uzdevums nav līdz galam noskaidrots. Visticamāk te plānoja uzbūvēt ieroču rūpnīcu. Darbi pilī turpinājās līdz 1945. g. 8 maijam. Pēc vienas no hipotēzēm, šiem tuneļiem vajadzēja savienot pili ar apakšzemes pilsētu Glušicā.
Pēc kara beigām vairākus mēnešus Książ pilī dislocējās padomju armija. Pils mākslinieciskā vērtība tika pazudināta. Pirmie konservācijas darbi tika uzsākti tikai 1956. gadā, intensīva renovācija sākās tikai 1968. g.
Šodien Książ ir vislielākā pils Slask apgabalā un trešā lieluma ziņā - Polijā, uzreiz pēc Malborkas un Vavelas pilīm. Tajā ir vairāk par 400 telpām (kopā ar saimniecības telpām - ap 600), bet kopējais telpu tilpums ir 150000 m3. Pili var apmeklēt visu gadu.
Šodien šīs telpas izmanto Dolnoslaskie Geofiziskais Observatorija seismiskajiem mērījumiem.
Plašs skats paveras no pils torņa. Pilī bieži notiek konferences, balles, apspriedes, filmu seansi, pilī ir arī viesnīca un pansionāts. Īpaši populāras ir Jaungada balles, kuras tiek organizētas Maksimiliana Zālē. Apkārt pilij ir izvietotas 12 terases dažādos līmeņos.
Pils kopumu veido Książaski Dabas Ainavu Parka pakalni un meži (kopējais laukums 3122 ha).

Mūsu pakalpojumi:

Vīzas

Viesnīcu rezervēšana

Pansionātu rezervēšana

Autobusu biļešu tirdzniecība

Avio biļešu tirdzniecība

Prāmju biļešu tirdzniecība

Izstāžu apmeklēšana

Tulkojumi

Polijas reģioni

Informācija tika aktualizēta: 18-10-2004 12:28

	\| home \| informācija \| tūrisms \| biļetes \| par mums \| bizness \| izstādes \|
	Questions or problems regarding this web site should be directed to e-mail.
	Copyright © 2002-2005 Polskie Centrum Informacji. All rights reserved.