Vojevodistes lielākās novadpētnieciskās vērtības ir Slaski Beskid, Zywiecki Beskid un Krakovas-Čestohovas Augstienes skaistā daba, kā arī interesanti arhitektūras pieminekļi: fantastiskas un neparastās piļu paliekas Ērgļu Ligzdu Ceļā (Szlak Orlich Gniazd) un Jasna Gora – galvenā svētceļošanas vieta Polijā. Par tūristiem interesantu atrakciju var kļūt arī brauciens pa Czarny Pstrag štoļņu Tarnovas Kalnos.

Vojevodiste aizņem 12,300 km2 lielu platību un to apdzīvo 4,9 miljoni cilvēku. Tās galvaspilsēta ir Katovice. Vojevodistes teritorijā atrodas 68 pilsētas un 2100 ciemu. Administratīvi tā ir sadalīta 36 apriņķos. Robežojas: ziemeļos ar lodzkie vojevodisti, austrumos ar swietokrzyskie un malopolskie, kā arī ar opolskie vojevodisti rietumos. Dienvidos tam ir robeža ar Slovākiju un Čehiju. Uz valsts robežas atrodas vairāki robežpārejas punkti, piem.: ar Slovākiju Korbielow un Zwardon pilsētas, kā arī ar Čehiju – Jasnowice, Cieszyn, Chalupki un Pietraszyn pilsētās. Lielākajā reģiona daļā ir attīstīta rūpniecība. Te dominē akmeņogļu ieguve, metalurģija, kā arī mašīnrūpniecība un ķīmijas rūpniecība. Galvenie rūpniecības centri ir: Gornoslaski Rūpniecības Apgabals, kā arī Rybnik, Bielsko-Biala un Czestohowa pilsētu apkārtnēs. Daļa no teritorijām paliek ļoti neattīstīta. Ļoti mazu teritoriju aizņem lauksaimniecības labumi. Slask, kā tā Lejasdaļa, tā arī Augšdaļa netika iekļauts karaļa Vladislava Lokietka apvienotajās zemēs. Tā ātri nokļuva Čehijas, vēlāk Austrijas sastāvā, bet pēc slaskas kariem – Prūsijā. Austrijai izdevās saglabāt Cieszynski Slask reģionu. Visilgāk Slaskas reģionā valdīja Piastu dinastija. 1337. gadā izzuda tās raciboras atzars, 1532. gadā – opolski atzars, 1625. gadā – cieszynski, brzeski atzars izzuda tikai 1675. gadā. Ar katru šādu izzušanu piastu zemes “pārgāja” čehu, austriešu un vācu rokās. Slaskas vojevodiste atrodas uz Vislas un Odras ūdensšķirtnes. Uz tās teritorijas atrodas daudz ainavu parku un dabas rezervātu. Vairums ir arī dabas pieminekļu. Reģiona lielu daļu aizņem meži. Reģiona dienvidos ir plaši kalnu rajoni. Te atrodas populāri kalna tūrisma un ziemas sporta veidu centri, tādās vietās, kā: Szczyrek, Wisla, Korbielow, Brenna un Ustron. Ciemati Istebna un Koniakow ir pazīsatamas ar tautas rokdarbu amatniecība. Cieszyn pilsētas apkārtnēs ir ļoti daudz evaņģēlistu. Vojevodistes vidusdaļā neskatoties uz rūpniecības attīstību ir populāro novadpētniecisko objektu virkne. Katowice pilsētā atrodas Slaskas Muzejs ar vērtīgo poļu glezniecības kolekciju. Chorzow pilsētā Kultūras un Atpūtas Parks, Piekary Slaskie – slavenais Marijas sanktuārijs. Pszczyna atrodas Hohbergu pils. Tarnowskie kalnos – vēsturiskā sudraba raktuve un Czarny Pstrag eja. Reģiona ziemeļu daļā tūrisma aktivitātes koncentrējas Czestohowa pilsētā un Szlak Orlich Gniazd apkārtnēs. Vispazīstamākie šī pēdējā objekta pukti ir: Olsztyn (pazīstams ar nakts uguņošanas izrādēm un lāzeršoviem), Ogrodzieniec, Mirow, Bobolice un Zborow kalns Podlesice pilsētā. Mazāk zināms, bet arī interesants ir Szlak Warowni Jarajskich (158 km. garš), kurš sākas Rudawa pilsētā pie Krakovas un iet uz Mstow pilsētu pie Czestochowas. Raciborz pilsētas apkārtnēs atrodas interesants ainavu parks – Cysterskie Kompozycje Krajobrazowe Rud Wielkich. Zloty Potok pilsētā neliels Z.Krasinski muzejs. Vojevodistes teritorijā ir arī kūrort-ārstnieciskie centri, piem.: Ustron, Jastrzebie Zdroj un Goczalkowice Zdroj pilsētās.