Šis ir reģions ar neapstrīdāmajiem tūristiski-novadpētnieciskajām īpašībām. Vēsture atstāja te savas pēdas, kuras sasniedz senos laikus. Te var sastapt viduslaiku piļu paliekas, brīnišķīgās sakrālās celtnes, pilis, skaistās muižas, koka pareizticīgo un katoļu baznīcas. Tas ir reģions, kurā poļu un ukraiņu vēsturiskie ceļi ir ļoti cieši saistīti. Arhitektūras pieminekļi un muzeji ir koncentrēti viduslaiku pilsētās, tādās kā: Przemysl, Sanok, Krosno, Rzeszow, Jaroslaw, Przeworsk, Lancut vai arī Lezajsk. Visvērtīgākie arhitektūras pieminekļi ir piļu-parku kompleksi Lancutā un Krasiczyn pilsētās, kā arī koka baznīcas Haczow un Radruz.

Vojevodiste aizņem 17,900 km2 lielu platību un to apdzīvo vairāk par 2,1 miljonu cilvēku. Vojevodistes galvaspilsēta ir Rzeszow. Tās teritorijā atrodas 45 pilsētas un ap 2200 ciematiem. Administratīvi reģions ir sadalīts 24 apriņķos. Ziemeļos robežojas ar lubelskie vojevodisti, rietumos ar malopolskie un ziemieļrietumos ar swietokrzyskie vojevodisti. Austrumos vojevodistei ir robeža ar Ukrainu, bet dienvidos ar Slovākiju. Robežpārejas punkti ar Ukrainu ir: Korčova, Medyka un Kroscienek pilsētās, un ar Slovākiju: Barwinek un Konieczna pilsētās. Samērā neliela reģiona daļa ir rūpnieciski attīstīta. Pazīstamas ir sēra atradnes pie Tarnobrzeg, kā arī naftas un gāzes atradnes Podkarpacie rajonā. Lielākā šīs vojevodistes teritorijas daļa viduslaikos piederēja Krievzemei (przemycka un sanocka zemes),kuru vēlāk sauca par Halickas Krievzemi. Tā tika pārveidota Krievzemes vojevodistē Polijas sadrumstalotības laikā. Tikai 1944. gadā tika izveidota rzeszowskie vojevodiste, kura ietvēra Polijas dienvidaustrumu daļu, tās pirmskara robežās. Halickas Krievzeme atradās Polijas sastāvā Boleslaw Chrobry valdīšanas laikā, bet pilnīgi to pievienoja karalis Kazimierz Wielki. Malopolskie vojevodistes teritorijās atradās biecka un sandomierska zemes (ar Rzeszow pilsētu), bet robeža ar Krievzemi bija starp upēm Wislok un Wisloka. Aprakstītās teritorijas lielāko daļu aizņem Austrumu Beskidi (Bieszczady un Beskid Niski), kā arī Pogorze Beskidzkie. Tās vienu no otras atdala ieplakas sauktās Jasielsko-Sanockie Doly. Podkarpackie vojevodistes ziemeļu daļā atrodas Roztocze. Tūristi visbiežāk apmeklē Bieszczady kalnus, retāk Beskid Niski, bet visretāk viņi nonāk līdz Pogorze Przemyskie. Tam ir sava ietekme uz tūrisma infrastruktūras organizēšanu, tai skaitā uz maršrutiem pastaigām ar kājām, kuru ir ļoti daudz Bieszczady kalnos. Beskid Niski un Bieszczady rajonos ļoti ātri attīstās agrotūrisms. Viesu namu saimnieki, neskaitot barošanu nereti organizē tādas atrakcijas, kā izbraukšanu kalnos ar džipu un jāšanas kursus. Var apskatīt arī tradicionālo kokogļu dedzināšanu, ceļot pa ielejām ar pamesto ciemu pēdām un apskatīt pareizticīgo baznīcas. Viesu namu adreses var atrast agroturisma birojos un sabiedrībās. Aprakstītajās samērā nelielajās teritorijās ir īpaši daudz apsargāto teritoriju, kas liecina par reģiona novadpētnieciskajām vērtībām. Ir divi nacionālie parki: Bieszczadzki un Magurski. Bieszczady kalnos ir arī divi ainavu parki: Cisniansko-Wetlinski (46 025 ha) un Doliny Sanu (35 635 ha). Beskid Niski rajonā neskaitot Magurski Nacionālo Parku ir vēl Jasliski Ainavu Parks (19 025 ha), kurš atrodas starp Lupkowska un Dukielska kalnu pārejām. Gandrīz visu Przemyskie Augstieni aizsargā divi ainavu parki: Gor Slonnych (38 096 ha) un Pogorza Przemyskiego (61 862 ha). Pēdējā ir ļoti lieli meža masīvi, kuri aizņem 67% parka platības. Tātad šai teritorijai ir potenciālā tūrisma attīstības iespēja. Strzyzowsko-Dynowskie Augstienē atdodas Czarnorzecko-Strzyzowski Ainavu Parks (25 785 ha). Neskaitot nacionālos un ainavu parkus vojevodiste lepojas ar lielu dabas rezervātu un pieminekļu daudzumu. Novadpētnieciskajā ziņā šī ir viena no visinteresantākajām vojevodistēm Polijā.