Skaists reģions ar neskartu dabu un daudzām vēsturiskām pilsētām. Tūristus pievelk burvīgie Roztocze dabas skati un tīrie Polesie Lubleskie ezeri. Vojevodistes teritorijā (Puławy un Kozłówka) atrodas skaistie piļu-parku ansambļi, gleznotāju pilsēta – Kazimierz Dolny, poļu renesansa pērle – Zamość un slavens kūrorts Nałęczów. Vojevodistes galvaspilsēta – Lublin, reģiona centrs ar daudziem vēstures pieminekļiem un slavenu pils kapliču. Vienīgā savā veidā ir zirgu audzētava Janow Podlaski.

Vojevodiste aizņem 25,200 km2 platību un to apdzīvo vairāk par 2,2 miljoniem cilvēku. Tās galvaspilsēta ir Lublina. Vojevodistes teritorijā ir 40 pilsētas un 4200 ciemati. Administratīvi reģions ir sadalīts 24 aprinķos. Tas robežojas: rietumos un ziemeļos ar mazovieckie vojevodisti, podlaskie – ziemeļos (kopīgā robeža ļoti īsa), austrumos vojevodistei ir robeža ar Baltkrieviju un Ukrainu. Uz valsts robežas atrodas vairāki robežpārejas punkti, piem.: ar Baltkrieviju Terespolē un Slavatičos, kā arī ar Ukrainu Dorohuskā, Zosinā un Hrebenne. Rūpnieciski attīstīta ir samērā maza vojevodistes daļa. Ieguves rūpniecības centri ir Lenčna un Helm pilsētu rajonos. Citas rūpniecības nozares: metālrūpniecība, cementa ražošana, ķīmiskā un pārtikas rūpniecība. Izvietoti tie ir pārsvarā lielajās pilsētās. Vairums reģiona teritoriju tiek izmantotas lauksaimniecībā (Uršulinas rajonā var redzēt, kā žāvējas tabaka).
Aprakstītās teritorijas lielākā daļa ir vēsturiskā Malopolska, vienīgi agrākā helminas vojevodiste atradās Krievzemes sastāvā, sauktās arī par Halickas Krievzemi, bet vēlāk krievu vojevodisti. Helm pilsēta bija tajos laikos šīs zemes galvaspilsēta.
Reģiona reljefs ir ļoti daudzveidīgs. Vidusdaļu aizņem Lubelska Augstiene. Ziemeļos no tās ir Dienvidu Mazovijas ielejas fragmenti, Pobuže un Lebelskie Mežaine. Dienvidu daļu veido Voliņas Augstienes malas, Roztoče un Sandomerska Katliene. Vojevodistes ziemeļos un dienvidos ir ļoti plaši mežu masīvi. Šajā reģionā ir vismazākais upju skaits. Galvenā upe ir Wieprz (kaut arī gar vojevodistes robežām tek Wisla un Bug). Ezeru sakopojums ir Leczynsko-Wlodawskie „ezeru zeme”. Šajā teritorijā ir divi nacionālie parki: Poleski un Roztoczanski, vairāki ainavu parki, dabas rezervāti un dabas pieminekļi. Galvenais tūrisma un vēsturiskais centrs ir Ļubļina. Visinteresantākie vēsturiskie objekti ir Vecpilsētā. Pils pakalnā atrodas slavenā Trīsvienības kapliča, izgreznota ar XV gs. sākuma gleznojumiem. Katedrālei ir akustiskā sakristīja un dārgumu glabātava ar divkāršu velvi. Dominikāņu baznīca ir slavena ar Firleju kapliču un kapa plāksnēm. Zamosc, kuru mēdz saukt arī par „Ziemeļu Padovu”, ir arhitektoniski vienots renesanses stila urbanistiskais ansamblis. Tās visvērtīgākās ēkas ir rātsnams, katedrāle un mājas rātslaukumā. Kazimierz Dolny pilsēta pievelk tūristus visu gadu. Pilsētas reljefs, renesanses stila mājas, labības noliktavas, pilsdrupas, kā arī koka akas – ir vispazīstamākie pilsētas objekti. Helmā ir arhitektoniski ļoti vērtīgās baznīcas un starpkaru laikā veidots ideāli izplānots dzelzceļnieku ciemats. Pilsēta ir pazīstama arī ar pazemes trasēm krīta iegūšanas raktuvēs. Pulawy pilsētā atrodas Čartorisku piļu-parku ansamblis. Kozlowka pilī ir Zamoysku Muzejs, kā arī socreālisma mākslas kolekcija. Naleczow ir kūrortpilsēta, kuru apmeklēja daudzi izcili un slaveni poļi. Vojevodistes austrumu daļa aizrauj ar koka baznīcu greznību, no kuriem visinteresantākie atrodas Tomaszow Lubelski, Borowica, Kostomlotach, Hrebenne un Korczmin pilsētās. Reģiona dienvidaustrumu daļā var atrast greznus kapakmeņus kapsētās un lielu akmens krustu daudzumu pie ceļiem. Interesanti ir arī zirgu ganāmpulki Janow Podlaski un Bialka pilsētās. Populārākie reģionālie pasākumi ir „Chmielaki” Krasnystaw pilsētā un tautas kapelu Kazimierz Dolny pilsētā.